Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'čurināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'čurināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
atčurināt
‡ atčurinât "atcept, apdedzināt; anbrennen (tr., an heissem Eisen)": esi gan atčurinājis ādu Kalz. und Lubn. n. Fil, mat. 25. Refl. -tiês "anbrennen (intr.)" ebenda: saulē atčurinājies ruokai ve̦se̦ls gabals ādas.
Avots: EH I, 138
Avots: EH I, 138
čurināt
čurinât,
1) mit Geräusch fliessen lassen:
guovis slaucu, čurināju BW. 7341;
2) geräuschvoll und langsam braten:
tagad gaļu čurina viesiem [Morizberg, Lös., Burtn.], AP.;
3) intr., auch čurinâties, mit geringem Geräusch langsam fliessen
[Waldeg.], den Urin lassen (von Kindern) [N. - Peb., Gramsden, Posendorf, Ruj., Ermes], Mar. n. RKr. XV, 111: bija dzirdama strauta paklusa čurināšana Kaln. Uo. 113. grāvītis tecēja čurinādamies LP. III, 95. [Auch: (ein Kind) harnen lassen Lös. u. a.]. Vgl. li. čiùrinti "испускать мочу".
Avots: ME I, 422
1) mit Geräusch fliessen lassen:
guovis slaucu, čurināju BW. 7341;
2) geräuschvoll und langsam braten:
tagad gaļu čurina viesiem [Morizberg, Lös., Burtn.], AP.;
3) intr., auch čurinâties, mit geringem Geräusch langsam fliessen
[Waldeg.], den Urin lassen (von Kindern) [N. - Peb., Gramsden, Posendorf, Ruj., Ermes], Mar. n. RKr. XV, 111: bija dzirdama strauta paklusa čurināšana Kaln. Uo. 113. grāvītis tecēja čurinādamies LP. III, 95. [Auch: (ein Kind) harnen lassen Lös. u. a.]. Vgl. li. čiùrinti "испускать мочу".
Avots: ME I, 422
čurināt
I čurinât,
2): auch Salis, Wessen;
3): auch Smilten. Refl. -tiês,
1) langsam und mit geringem Geräusch fliessen
Siuxt; ‡
2) langsam braten
(intr.) Siuxt; ein wenig sieden ebenda.
Avots: EH I, 296
2): auch Salis, Wessen;
3): auch Smilten. Refl. -tiês,
1) langsam und mit geringem Geräusch fliessen
Siuxt; ‡
2) langsam braten
(intr.) Siuxt; ein wenig sieden ebenda.
Avots: EH I, 296
čurināt
‡ II čurinât "?": He̦rta, lūpiņas čurinādama (aufwerfend?), tiepās Deglavs Rīga II 1, 309.
Avots: EH I, 296
Avots: EH I, 296
izčurināt
izčurināt
nočurināt
sačurināt
‡ sačurinât AP. "so stark braten, dass viel Fett herausfliesst": puôdiņā ieme̦t gaļu un sačurina.
Avots: EH XVI, 401
Avots: EH XVI, 401
sačurināt
sačuprinât, tr., kräuseln, aufwerfen (von den Lippen): viņa, lūpiņas sačuprinājuse, nuorūca... U. b. 104, 38.
Avots: ME II, 606
Avots: ME II, 606
sačurināties
sačurināties
sačurinâtiês, sačūrinâtiês, sich ducken, sich zusammenziehen: putns stāv sačurinājies, nedzied. viņa sēž klētī sačurinājusies A. Upītis. sēžu ... sačūrinājies zem seģenes A. v. J. 1899, S. 248.
Avots: ME II, 606
Avots: ME II, 606
uzčurināt
‡ uzčurinât Smilt., auf schwachem Feuer aufbraten: nuoplucināja irbīti, uzčurināja tuo Zeibolts Dots pret dotu 18.
Avots: EH II, 720
Avots: EH II, 720