bēdelis
bèdelis: ein zu Bedauernder, wem es schwer geht (gew. das Demin. bèdelītis 2 ) Festen.
Avots: EH I, 215
Avots: EH I, 215
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ēdelis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ēdelis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
bēdelis
bèdelis, f. -le, der (die) Bekümmerte, ein Kreuzträger: ej, bēdeli (Var.: bē̦duli) sila malu BW. 15583.
Avots: ME I, 288
Avots: ME I, 288
ēdelis
pēdelis
pēdelis, ein Letzter (ein letztes Kind), ein zuletzt Gebliebener: jaunākam dē̦lam, pēdelīšam LP. V, 276. Zu pēdis.
Avots: ME III, 206
Avots: ME III, 206
pēdelis
I pēdelis: situ ... pēdelīti (Var.: pastarīti), lai tā liela neizauga BW. 7853 var.
Avots: EH XIII, 227
Avots: EH XIII, 227
pēdelis
‡ II pẽdelis Ramkau, ein am Hemde zur Erweiterung der Achselhöhle eingelassenes dreieckiges Flick. Vgl. spẽdele.
Avots: EH XIII, 227
Avots: EH XIII, 227
sēdelis
sêdelis 2 (unter sêdele 2 ): auch Diet.; apsēdās uz sēdeli (Bank; oder zum nom. sēdele?) Dünsb. Joc. pas. un stāst. 23.
Avots: EH XVI, 480
Avots: EH XVI, 480
zēdelis
Šķirkļa skaidrojumā (4)
bēdulis
bè̦dulis (li. bėdùlìs "бѣдняга") fem. -le, C., der (die) Bekümmerte, von Gram Gebeugte, Armselige: nuo gaisa atskan: bē̦duli, tev laime zied, kur neesi Girgenson. viņs bija pūlējies bē̦dulim remdēt sāpes. kur iešu, bē̦dulīte BW. 18067, 3. vaidulītis, bē̦dulītis liela ceļa maliņā BW. 34357. latvieši mūžīgi bijuši tādi bē̦duļi, kas savu prātu ne+būt nespējuši uz augstām lietām cilāt Izgl. IV, 13. Cf. bēdelis.
Avots: ME I, 289
Avots: ME I, 289
pedelis
pedelis,
1) das zuletzt geborene Kind
Fehgen, Kl., Zaļmuiža, PS., Erlaa, Fehsen, Aahof, Laud., N.-Schwanb., Druw., Wessen, Meiran, Golg., Peb., Nötk., Schujen, U.: tam tē̦vam seši dē̦li,... Jē̦kabam pedeļam (Var.: pastaram)... BW. 2488, 5 var. skaista aug pedelīte (Var.: pastarīte) aiz visām māsiņām BW. piel. 2 4506 var. pirmajam, pedeļam, tiem piede̦r tē̦va zeme BW. piel. 2 3754; in Schujen und Drosth. nur von Tieren gebraucht: pedelītis ir putniņš, kuo pe̦rē̦tāja perējumā pēdējuo izšķiļ (so auch in Erlaa), vai sivē̦ns, kuo cūka pēdējuo dzemdē; ähnlich in Adsel;
2) wer sich bei einem Spiel als der Letzte erweist;
pedeļuos iet, ein Spiel (viens pieskrej uotram, piesit un saka: "pedelis!" pedelim jāķeŗ piesitējs un jāatsit; ja viņš tuo nedara, citi tam rāda gaŗu de̦gunu) Nötk.; der Letzte Peb., Serben, Lös., Sessw., Mar., Lis., Selsau. Zu pê̦da (vgl. pēdelis), mit dem e von la. pedēs "Füsse", gr. πεδά "μετά" u. a.?
Avots: ME III, 191, 192
1) das zuletzt geborene Kind
Fehgen, Kl., Zaļmuiža, PS., Erlaa, Fehsen, Aahof, Laud., N.-Schwanb., Druw., Wessen, Meiran, Golg., Peb., Nötk., Schujen, U.: tam tē̦vam seši dē̦li,... Jē̦kabam pedeļam (Var.: pastaram)... BW. 2488, 5 var. skaista aug pedelīte (Var.: pastarīte) aiz visām māsiņām BW. piel. 2 4506 var. pirmajam, pedeļam, tiem piede̦r tē̦va zeme BW. piel. 2 3754; in Schujen und Drosth. nur von Tieren gebraucht: pedelītis ir putniņš, kuo pe̦rē̦tāja perējumā pēdējuo izšķiļ (so auch in Erlaa), vai sivē̦ns, kuo cūka pēdējuo dzemdē; ähnlich in Adsel;
2) wer sich bei einem Spiel als der Letzte erweist;
pedeļuos iet, ein Spiel (viens pieskrej uotram, piesit un saka: "pedelis!" pedelim jāķeŗ piesitējs un jāatsit; ja viņš tuo nedara, citi tam rāda gaŗu de̦gunu) Nötk.; der Letzte Peb., Serben, Lös., Sessw., Mar., Lis., Selsau. Zu pê̦da (vgl. pēdelis), mit dem e von la. pedēs "Füsse", gr. πεδά "μετά" u. a.?
Avots: ME III, 191, 192
pēdulis
zēdele
zẽdele (wo?), zēdelis Lipsthusen, eine lange Bank aus Brettern (meist entlang den Wänden). Aus mnd. sedel(e) "Sessel" woher auch li. zėdelis "eine transportable Bank" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 200.
Avots: ME IV, 714
Avots: ME IV, 714