ēmulis
ē̦mulis [vgl. e̦mulis], einer, der nichts Gescheites zu sprechen versteht Alt - Rahden. [ẽ̦mulis Nigr., ein Dummkopf, der erfolglos witzig sein will].
Avots: ME I, 574
Avots: ME I, 574
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ēmulis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ēmulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
mēmulis
mè̦mulis: ein Stummer - auch (mit è̦ 2 ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 73, Oknist, ein Taubstummer Warkl. n. FBR. XI, 122.
Avots: EH I, 806
Avots: EH I, 806
mēmulis
mè̦mulis, der Stumme, der Tölpel, Dummkopf: kuo tādam mē̦mulim iestāstīsi? Grob. n. Etn. III, 65.
Avots: ME II, 616
Avots: ME II, 616
rēmulrēmuliski
‡ rẽ̦mulrẽ̦muliski Seyershof, Adv., schief und krumm (taumelnd): aiziet kājas r. un uz māju netiek (von einem Besoffenen).
Avots: EH II, 369
Avots: EH II, 369