Paplašinātā meklēšana

ẽršķis,

1): auch OB., Salis; ẽršķi Ladenhof und Nabben n. FBR, XI, 72, Wainsel; ḕršķis ² Oknist,

a) ein Dorn;

b) ein Stachelbeerstrauch;
‡

2) "ein Raufbold"
Wessen.

Avots: EH I, 373

ẽršķis BW. 4566, ẽrkšis PS., Mag. XIII, 3, 67, BW. 23980, 24632, 2 ẽrkšķis Manz., BW. 23168, ẽrši Manz., Elger, [ērkšājs Wid.], ērkšķēji U., gen. pl. ērkšēju BW. 29552, der Volk. (von einem Demin.) ērksīt bei Rainis Vēja n. 1. 33, der Dornstrauch, der Dorn, der Stachel: ērkšu ceļu tecināju BW. 24632, 2. ērkšu auzas, hohes süssgras (glyceria spectabilis) RKr. II, 72 ērkšķu ruozes, Hundsrose (rosa canina L.) RKr. II, 77; ērkšu uoga Mag. XIII, 3, 67, ērkšķuoga Vēr. I, 1230, die Stachelbeere (ribes grossularia L.); ērkšķuogāji RKr. II, 77 oder ērkšuogulāji, die Stachelbeerenpflanzen. [Vgl. ērkšis. - Nebst ēršķēži (s. dies) wohl zu ērcis (s. dies), ai. ṛkṣ̌ara - ḥ "Dorn", ṛṣ̌áti "sticht, stösst" u. a., s. Fick Wrtb. I ^4, 119, Persson Beitr. 841 u. 964, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 392.]

Avots: ME I, 576

‡ ņēršķis A.-Schwanb., ein Lebewesen, das sich zu sterben (zu verrecken) anschickt.

Avots: EH II, 114

paēr(k)šķis, der Weissdorn, Hagedorn (crataegus oxyacantha).

Avots: ME III, 25

tēršķis U., = tarksis.

Avots: ME IV, 175

vēršķis, Werg Bielenstein Holzb. 609.

Avots: ME IV, 567

[ēršķêži (infl.): ēršķêžu (Var.: ēršķēržu) krūmiņuos BW. 23710. Zu li. erškė˜tis "Dornpflanze" und ēršķis.]

Avots: ME I, 576

ẽrkšķis, s. ērkšis u. ēršķis.

Avots: ME I, 575

ērši (unter ēršķis): a. pl. ehrsches LLD. II, 27 ₁₅ .

Avots: EH I, 373

tḕršķele ² Warkl., eine Schnarre; zu tēršķis.

Avots: ME IV, 175