ērbēģis
ẽrbẽģis (unter ẽrbeģis): auch ("Wohnhaus") AP., Orellen, (mit -ê- ) Salisb., (mit è- 2 ) KatrE.; herrschaftliches Wohnhaus Lubn. n. Biel.U.
Avots: EH I, 372
Avots: EH I, 372
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ērbēģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ērbēģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
leja
I leja, ein Demin. lejīte BW. piel. 2 2797 var.,
1) das Tal, die Niederung, was tiefer oder abwärts liegt:
braucu dienu, braucu nakti pa augstiem kalniem, pa ze̦mām lejām Tr. IV, 268. [nuo kalna lejā braukt, vom Berge herabfahren. uz leju duoties, nach einer niedriger gelegenen Gegend ziehen.];
2) die Wohnung des Gesindes im Gegensatz zum Herrenhause; auch die Wohnung der Knechte im Gegensatz zur Wohnung des Wirtes:
Talsu apgabalā sauc par kalnu lieluo istabu, tuo ē̦ku, kur saimnieks ar meitām un puisŲem dzīvuo, un leju sauc tuo, kur bandinieki, pre̦cē̦ti kalpi dzīvuo (ērbēģis) LP. V, 9. (Merkwürdig Glück Mark. 14, 66: kad Pēteris muižas lejā (jetzt: priekšnamā) bija);
3) lejā,
a) unten,
b) in der Herberge.
lejas stāva, im unteren Stockwerk; lejas vārti, das untere Tor: ve̦lns viņus iespēra pa lejas vārtiem BW. 16238, 5. uz leju iet,
a) nach der Gesindesherberge gehn
U.,
b) zur Neige gehen:
saimniecība iet uz leju Etn. III, 135;
4) lejas vējš, der Westwind
St., Lind. n. U.;
5) lejiņa, "ein umzäumter Platz für Schweine"
Burtn. [Vielleicht (nach Bezzenberger BB. III, 81 und v. Grienberger Wiener SB. CXLII. Abh. VIII, 226) zu got. undarleija "der Geringste" und (nach Fick BB. I, 333 und Wrtb. I 4, 123 und III 4, 365, Prellwitz Wrtb. 2 264, Walde Wrtb. 2 437) zu gr. λειμών und ir. lian "Wiese".]
Avots: ME II, 447
1) das Tal, die Niederung, was tiefer oder abwärts liegt:
braucu dienu, braucu nakti pa augstiem kalniem, pa ze̦mām lejām Tr. IV, 268. [nuo kalna lejā braukt, vom Berge herabfahren. uz leju duoties, nach einer niedriger gelegenen Gegend ziehen.];
2) die Wohnung des Gesindes im Gegensatz zum Herrenhause; auch die Wohnung der Knechte im Gegensatz zur Wohnung des Wirtes:
Talsu apgabalā sauc par kalnu lieluo istabu, tuo ē̦ku, kur saimnieks ar meitām un puisŲem dzīvuo, un leju sauc tuo, kur bandinieki, pre̦cē̦ti kalpi dzīvuo (ērbēģis) LP. V, 9. (Merkwürdig Glück Mark. 14, 66: kad Pēteris muižas lejā (jetzt: priekšnamā) bija);
3) lejā,
a) unten,
b) in der Herberge.
lejas stāva, im unteren Stockwerk; lejas vārti, das untere Tor: ve̦lns viņus iespēra pa lejas vārtiem BW. 16238, 5. uz leju iet,
a) nach der Gesindesherberge gehn
U.,
b) zur Neige gehen:
saimniecība iet uz leju Etn. III, 135;
4) lejas vējš, der Westwind
St., Lind. n. U.;
5) lejiņa, "ein umzäumter Platz für Schweine"
Burtn. [Vielleicht (nach Bezzenberger BB. III, 81 und v. Grienberger Wiener SB. CXLII. Abh. VIII, 226) zu got. undarleija "der Geringste" und (nach Fick BB. I, 333 und Wrtb. I 4, 123 und III 4, 365, Prellwitz Wrtb. 2 264, Walde Wrtb. 2 437) zu gr. λειμών und ir. lian "Wiese".]
Avots: ME II, 447
zāle
II zãle,
1) der Saal;
2) das Herrenhaus, das Wohnhaus des Gutsherrn
Frauenb., Siuxt: kalpu ērbēģis lejā, kungu zāle kalnā Siuxt.
Avots: ME IV, 698
1) der Saal;
2) das Herrenhaus, das Wohnhaus des Gutsherrn
Frauenb., Siuxt: kalpu ērbēģis lejā, kungu zāle kalnā Siuxt.
Avots: ME IV, 698