Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ērkšis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ērkšis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

ērkšis

ērkšis,

1) ein wütender Mensch
Alt - Rahden;

2) ērkšķis, ein Schwätzer
Wenden;

[3) ẽrkšķis Nigr., ein Dorn, ein zänkischer Mensch;
s. ẽršķis].

Kļūdu labojums:
ein wütender = 1)ein wütender

Avots: ME I, 575

tērkšis

tẽrkšis Arrasch, tērkšķis, einer, der viel spricht, ein Schwätzer Nötk.: kuo tu vienmē̦r tērkši? kâ tērkšis! Nötk.

Avots: ME IV, 173

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ēršķis

ẽršķis BW. 4566, ẽrkšis PS., Mag. XIII, 3, 67, BW. 23980, 24632, 2 ẽrkšķis Manz., BW. 23168, ẽrši Manz., Elger, [ērkšājs Wid.], ērkšķēji U., gen. pl. ērkšēju BW. 29552, der Volk. (von einem Demin.) ērksīt bei Rainis Vēja n. 1. 33, der Dornstrauch, der Dorn, der Stachel: ērkšu ceļu tecināju BW. 24632, 2. ērkšu auzas, hohes süssgras (glyceria spectabilis) RKr. II, 72 ērkšķu ruozes, Hundsrose (rosa canina L.) RKr. II, 77; ērkšu uoga Mag. XIII, 3, 67, ērkšķuoga Vēr. I, 1230, die Stachelbeere (ribes grossularia L.); ērkšķuogāji RKr. II, 77 oder ērkšuogulāji, die Stachelbeerenpflanzen. [Vgl. ērkšis. - Nebst ēršķēži (s. dies) wohl zu ērcis (s. dies), ai. ṛkṣ̌ara - ḥ "Dorn", ṛṣ̌áti "sticht, stösst" u. a., s. Fick Wrtb. I 4, 119, Persson Beitr. 841 u. 964, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 392.]

Avots: ME I, 576