Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ēroties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ēroties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

atsēroties

atsẽ̦ruôtiês, zur Genüge trauern.

Avots: EH I, 164



iezvēroties

ìezvē̦ruôtiês, erglühen, anfangen zu funkeln, erglänzen: viņa acis neglīti iezvē̦ruojās Saul.

Avots: ME II, 92


izkļēroties

izkļẽ̦ruôtiês, sich abquälen; bummeln: e̦smu jau diezgan izkļē̦ruojusies Barb., Grühn.

Avots: ME I, 754


izsēroties

izsẽ̦ruôtiês, sich zur Genüge abhärmen: visu auguošu vasariņu tas jau izsē̦ruojās tiku tikām Alm.

Avots: ME I, 796


jēroties

jẽ̦ruôtiês Schwanb., lammen.

Avots: EH I, 565


ķēroties

ķē̦ruôtiês,

1) zappeln, spielen:
bē̦rns ķē̦ruojas. es ļauju savam bē̦rnam savā vaļā ķē̦ruoties Naud.;

2) ķẽ̦ruôtiês, langsam arbeiten, trödeln
Gr. - Sessau. [Aus li. kėrúoties "задирать ноги вверх (об играющем ногами ребенкѣ)."]

Avots: ME II, 377


kļēroties

‡ *kļẽ̦ruôtiês, zu erschliessen aus izkļẽ̦ruôtiês.

Avots: EH I, 625


sēroties

I sē̦ruôtiês, glimmen, glühen, aufleuchten Siuxt n. U. Reimwort zu zvē̦ruôtiês.

Avots: ME III, 832


sēroties

II sē̦ruoties, sich verschlämmen L.

Avots: ME III, 832


svēroties

svē̦ruôtiês, vibrieren: ja vasarā ir karsts laiks un spiedīgs gaiss, tad var redzēt, it kâ gaiss kustē̦tuos saulē; par tādu gaisu saka - gaiss svē̦ruojas Ulpisch.

Avots: ME III, 1154