Paplašinātā meklēšana

čē̦sma, die Unannehmlichkeit: man gadījās tāda čē̦sma; saskrējuos ar pušnieku Naud.

Avots: ME I, 411

dvè̦sma, s. dve̦sma; [dvẽ̦sma N. - Peb., dvè̦sma ² Warkh., Bers., kühler Hauch; izpūst beidzamuo dvẽ̦smu Jürg., den letzten Hauch.]

Avots: ME I, 538

dzẽ̦sma [Nigr., ein kühler Hauch; dzê̦sma ² Salis, gelinder Windhauch]; vgl. dze̦sma.

Avots: ME I, 548

ê̦sma ² [Nigr.], Lockspeise (für Wölfe N. - Autz n. U.): nuosviest mežā vilkiem par ē̦smu LP. V, 343. lapsām par ē̦smu LP. VI, 1, 150. vēžiem ē̦sma Kleinb. st. 33; [ Viehfutter Lennew.].

Avots: ME I, 577

I ê̦sma ² : auch Frauenb., (mit ê̦) Sermus (hier beim Angeln); Viehfutter Ruj.

Avots: EH I, 374

‡ II ê̦sma ² Siuxt, eine Menschenmenge, -schar: tur visi bij vienā ē̦smā.

Avots: EH I, 374

[lē̦sma (?), = liesma: zvaigžņu lē̦smas Glück Weish. Salom. 17, 5. tai lē̦smai nebūs tevi aizdedzināt Manz. Post.]

Avots: ME II, 462

plē̦sma,* die Gruft Asp. MWM. v. J. 1897, S. 657.

Avots: ME III, 340

vakarvẽ̦sma Stari II, 353, = vakara vē̦sma.

Avots: ME IV, 449

vè̦sma ² : mit ẽ̦ Iw.; "gaiss; leichter Windhauch" (mit ẽ̦) AP.; vēja vē̦smas BW. 34480. vē̦smas ceļš Blaum. Raksti IX4 (1937), 131. "vē̦smu vēdināt" ME. IV, 570 zu ersetzen durch "kâ v. vedinādama".

Avots: EH II, 779

vè̦sma ² (li. vėsma "die Kühle" Miežinis) Kl., Prl., ein Lufthauch (mit ẽ̦ ) C., Dond., Dunika, (mit ê̦ ² ) Salis, (vẽsmiņa) Widdrisch, (vḕsmiņa ² ) Oknist; ein leichter Windhauch am Abend Frauenb,; eine kühle Luft, Luftströmung, Kühlung U., (mit ẽ̦ ) Arrasch, Jürg., Salis, (mit è̦ ² ) Golg., Sessw.; der Atem (mit è̦ ² ) Golg., Lös., Sessw.: vēja vē̦smas Līgotnis. siltas zieduoņa vē̦smas JR. IV, 2. lē̦na vēsmiņa LP. IV, 20. drebi, apšu lapa, ... vēsmiņā (Var.: vējiņā)! BW. 12709 var. ne vēsmiņas nenuopūtu 4118 var. neuzlaid putniņiem vē̦smu! Golg., Kl. vē̦sma nāk pa durīm iekšā, vēsmu vēdināt Kundziņš Vecais Stenders I 14. (fig.) sludināt jaunās ticības vē̦smas MWM. VIII, 429, viņš man uzpūta vē̦smu Sessw. viņš izlaida vē̦smu (er starb) Golg. - vē̦smas rīkle AP. (mit ẽ̦ ), Golg., KL, Ogershof, Saikava, Sessw. (mit è̦ ² ), die Luftröhre: mirst pēc vē̦smas rīkles iegriezuma Ārstn. kal. II, 67. - vè̦smas ² ķe̦rts, vöm Schlag getroffen Mar.

Avots: ME IV, 570

vē̦smaîns, ‡

2) von leichtem Wind durchweht
C., Heidenfeld, Jürg.: aukstā, vē̦smainā vietā Pēt. Av. III, 143. v. rīts Skalbe Raksti IV (1938), 30; ‡

3) = vēsmîgs II 1 Lubn.

Avots: EH II, 779

vē̦smaîns "?": puķes vē̦smainas, bez smaržas Seifert Chrest. 111, 2, 149.

Avots: ME IV, 570

viesis C. u˙a., viess Mag. XIII, 2, 59, Bielenstein Holzb. 143, Janš. Mežv. ļaudis II, 9, Līgava II, 340, gen. s. viesa C., (mit ìe ² ) Bers., KL, Memelshof, Oknist, Sonnaxt, (mit iê ² ) Bauske, Kandau, Selg., viêša ² Dond., dat. s. viesim Manzel Post. I, 150, viesam Janš. Mežv. ļ. II, 9, acc. s. viesi C., Jürg., (mit ie ² ) Bers., Kl., Memelshof, Sonnaxt, (mit iê ² ) Bauske, viesu A.-Ottenhof, Gr.-Buschh., Kandau, Saikava, Sonnaxt, Wolmarshof, Janš. Līgava II, 339, Mežv. ļaudis II, 9, nom. pl. viesis Manzel Post. I, 113, 116, 146, II, 28, 391, III, 191, viesi Bauske, Bers., C., Gr.-Buschh., Kl., Memelshof, Sonnaxt, Wolmarshof, vieši Dond., Wandsen, BW. 13645, 14132 var., acc. pl. viesis Manzel Post. I, 146, Glück Zephanja 1, 7, viesus C. u. a., viešus Sk. Do. 41, RKr. XVI, 264 (aus Rutzau), Demin. viesītis BW. 14355, 4 var., 14679 var., viesiņš Birkert Sakāmv. 107, BW. 14678 (aus Lettihn), viestiņš BW. 3057 und14679 (unbekannt in Adiamünde, AP., Dunika, Erlaa, Golg., Krāslava, Laud., Lubn., Pankelhof, Ruj., Saikava, Salis, Schwanb., Segew., Selsau, Siuxt, Stenden, Warkh., Zvirgzdine u. a., wo dafür ciemiņš, so in Salis, Segew., Selsau u. a., svešs in Dunika, gasts, so in Krāslava, Laud., Saikava, Schwanb.; in Dond. neben viesis ein ciemcilvēks), ein Ankömmling, Fremder L.; ein Fremdling Manz. Lettus; der Gast (in Bers. u. a. ein zu einer Festlichkeit geladener Gast, ciemiņš - ein gelegentlicher, zufälliger Gast): es biju viesis, un jūs e̦sat mani uzņē̦muši Glück Matth. 25, 35. Sprw.: kāds viesis, tāda maltīte RKr. VI, sak. v. 961. viesa slava, paša guods Br. sak. v. 1454. nelūgti viesi - aiz durvīm 1455. Laima man viesuos nāca BW. 1197 var. lielus viesus gaidīdama 14116, 6 var. ne tie visi lūgti viesi, kas sanāca vešanā 16262. aicināja ve̦lnu pie sevis viesuos (zu Gaste, zu Besuch) LP. VII, 1188. saimniece brauktu tam līdz viesuos pie svaiņa A.v. J. 1896, S. 356. viesu galds Frauenb., ein nur für Gäste gedeckter Tisch. In Frauenb. antworte man scherzweise auf eine Frage "kur tu biji tik ilgi? " -"viesus vadīt (Gäste ausgeleiten)". Zu li. viẽšpat(i)s "Herr", viẽškelis "grosse Landstrasse", vienvišỹs "ein Einsamer" (zur Bed. vgl. le. vientrēb), vaišinti "bewirten", apr. acc. s. waispattin "Hausfraü, aksl. vьsь, got. weihs, lat. vīcus "Dorf", ai. viš̍-, vēš̍á-ḥ, gr. οἶχος "Haus", ai. vēš̍a-ḥ, "Nachbar", viš̍ati "tritt ein", av. vaēsma- "Wohnung" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 231, Boisacq Dict. 689 f., Trautmann Wrtb. 363 f., Fraenkel KZ. L, 213 ff. Dem le. viesis ("ciemiņš") liegt ein o- Stamm neben einem i- Stamm (woraus der i̯o- St.) zugrunde.

Avots: ME IV, 669, 670