Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ģībt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ģībt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
apģībt
apģìbt, intr., in Ohnmacht fallen (gew. von vielen Subjekten ausgesagt): visi viņi apģība Sessw.
Avots: ME I, 90
Avots: ME I, 90
ģībt
ģìbt: mit. ĩ Dunika, OB., Rutzau;
2): Māra ģībst pēc Jāņa Oknist; ‡
4) an Wassermangel leiden; durstig sein
Pilda; Hungers sterben: zâles nav; luopi ģībst pa˙visam Auleja. badu (Warkl.) od. badā (Oknist) ģ. ēst nava kā; badu jāģībst Pas. IV, 504 (aus Viļāni).
Avots: EH I, 427
2): Māra ģībst pēc Jāņa Oknist; ‡
4) an Wassermangel leiden; durstig sein
Pilda; Hungers sterben: zâles nav; luopi ģībst pa˙visam Auleja. badu (Warkl.) od. badā (Oknist) ģ. ēst nava kā; badu jāģībst Pas. IV, 504 (aus Viļāni).
Avots: EH I, 427
ģībt
ģìbt [C., N. -Peb., Trik., Arrasch, Ruj., PS.], ģĩbt [Bl., Līn.], Kand., -bstu, -bu,
1) in Ohnmacht fallen, ohnmächtig, schwindelig werden:
skuķēm ne vajadzēs ģībt, ne bļaut MWM. VII, 704;
2) verzehrende Sehnsucht, Verlangen haben:
tas ģībst pēc viņas Lautb.;
3) sich plagen, quälen, murren wegen eines vermeintlichen Mangels:
kuo nu tu ģībsti; tev visa diezgan Lasd., Sissegal. [Wenn echtle., wohl dissimilatorisch aus * gvībt; vgl. ģeibt.]
Avots: ME I, 700
1) in Ohnmacht fallen, ohnmächtig, schwindelig werden:
skuķēm ne vajadzēs ģībt, ne bļaut MWM. VII, 704;
2) verzehrende Sehnsucht, Verlangen haben:
tas ģībst pēc viņas Lautb.;
3) sich plagen, quälen, murren wegen eines vermeintlichen Mangels:
kuo nu tu ģībsti; tev visa diezgan Lasd., Sissegal. [Wenn echtle., wohl dissimilatorisch aus * gvībt; vgl. ģeibt.]
Avots: ME I, 700
izģībt
noģībt
nùoģìbt,
1): mit ĩ Frauenb.;
2): auch Auleja; jī bija nuoģībuse (= izsalkusi) Pas. IX, 317.
Avots: EH II, 49
1): mit ĩ Frauenb.;
2): auch Auleja; jī bija nuoģībuse (= izsalkusi) Pas. IX, 317.
Avots: EH II, 49
noģībt
nùoģìbt, intr.,
1) in Ohnmacht fallen, ohnmächtig werden:
kungs nuoģībst priekuos LP. II, 17;
[2) "verhungern"
Lubn. n. Celm.]
Avots: ME II, 790
1) in Ohnmacht fallen, ohnmächtig werden:
kungs nuoģībst priekuos LP. II, 17;
[2) "verhungern"
Lubn. n. Celm.]
Avots: ME II, 790
paģībt
Šķirkļa skaidrojumā (5)
apgaist
‡ apgaist,
1) es e̦smu apgaisis, ich habe etwas verloren
Oknist;
2) "paģībt" (mit aĩ ) PlKur. (li. apgaišti dass.).
Avots: EH I, 80
1) es e̦smu apgaisis, ich habe etwas verloren
Oknist;
2) "paģībt" (mit aĩ ) PlKur. (li. apgaišti dass.).
Avots: EH I, 80
apmirt
atģībināt
atģībinât, wieder zur Besinnung bringen, und atģībt, wieder zur Besinnung kommen. Aahof. [Aus dem Litauischen; vgl. li. gỹbti "поправляться отъ болѣзни".]
Avots: ME I, 161
Avots: ME I, 161
prieks
priêks, ungew. priêka BW. 30679, 4 u. a., Demin. verächtl. prieķelis Stari II, 282, oft der Plur. gebraucht, die Freude: liels, mazs, sirsnīgs, kluss, vē̦trains prieks (od. lieli, mazi usw. prieki), grosse, geringe, herz1iche, stille, stürmische Freude. lielu lielais prieks Brīvz. pas. I, 34. diže̦ni liels prieks ebenda 36. Sprw.: pēc bē̦dām atnāk prieka brīdis. prieki bija arājam, priek[i] arāja līgavai, redzēj[a] savu rudzu lauku kâ ūdeni līguojam BW. 28101. liela prieka, maza bē̦da, kad nenāca tautu meita 15267. tev mājā liela prieka 20773. zirdziņā, dēliņā, tur māmiņai visa prieka: nuo zirdziņa īsi ceļi, nuo dēliņa arājiņš 3371 6 nuo prieka, aiz prieka raudāt, smiet(ies), vor Freude weinen, lachen. raudāt prieka asaras Dīcm. pas. v. I, 70, Freudentränen weinen. sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. savuos priekuos ņezin kuo darīt LP. N, 24. priekuos nuoģībt II, 17. šķērž naudu un dzīvuo vienuos priekuos (lebt in lauter Freuden, in lauter Lust) VI, 1, 237. bailēs zē̦nam pārgājuši visi prieki (alle Lust) uz karašām III, 94. - prieka vēsts, die frohe Botschaft, wird wohl auch für Evangelium gebraucht U. Zur Wurzel von slav. prijati, got. frijōn "lieben", ai priya-ḥ "lieb, wert", prēman- "Liebe", prītá-ḥ befriedigt, freundlich, fröhlich", prīņāti "erfreut", av. frīna- "erfreut, froh" u. a. bei Walde Vergl. Wrtb. II, 86 f.
Avots: ME III, 393
Avots: ME III, 393