ģeķīgs
ģeķîgs, geckenhaft, töricht, närrisch: tai piemīt kaut kas nederīgs, tukšs, ģeķīgs Vēr. I, 1320.
Avots: ME I, 695
Avots: ME I, 695
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ģeķīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ģeķīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
erģis
erģis, ‡
3) "ņirga, ģeķīgs mēļuotājs, smējējs" Druw., Geistershof, Selsau; wer fortwährend zu lachen pflegt Schwanb. Vgl. ‡ ērģis.
Avots: EH I, 370
3) "ņirga, ģeķīgs mēļuotājs, smējējs" Druw., Geistershof, Selsau; wer fortwährend zu lachen pflegt Schwanb. Vgl. ‡ ērģis.
Avots: EH I, 370