Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ģeņģeris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ģeņģeris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
ģeņģeriski
ģeņģeriski; ‡
3) jauns zirgs ne̦s galvu ģeņ̃ģeriski ("= izslietu un sagrìeztü) Salis n. FBR. XV, 77.
Avots: EH I, 426
3) jauns zirgs ne̦s galvu ģeņ̃ģeriski ("= izslietu un sagrìeztü) Salis n. FBR. XV, 77.
Avots: EH I, 426
pusģeņģeris
pusģeņģeris
1) ein halber Fuss:
cūkas pusģeņger[i]s BW. 31795, 5;
2) wer nicht gut zu gehen versteht
PS., Wolmarshof: pusmūžiņa vīriņš biju, pusgeņģeŗa kumeliņš BW. 13891.
Avots: ME III, 427
1) ein halber Fuss:
cūkas pusģeņger[i]s BW. 31795, 5;
2) wer nicht gut zu gehen versteht
PS., Wolmarshof: pusmūžiņa vīriņš biju, pusgeņģeŗa kumeliņš BW. 13891.
Avots: ME III, 427
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
ģenģeriski
ģeņģeriski, ģeņģerisku,
1) im Passgang;
tes, bērīti ģeņģeriski! BW. 13288, 1;
2) [ģeņ̃ģeriski Treiden], strauchelnd, wackelnd, unsicher, kopfüber:
tas ģeņģeriski aizgāja pruojām. tas ģeņģeriski ievēlās gultā Baltp. ja tu iesi ģeņģerisku, nebūsi mans arājiņš BW. 9610. viņs nuogāja ģeņģeriski lejā, sagt man, wenn jemand kopfüber von wo herunterfällt.
Avots: ME I, 696
1) im Passgang;
tes, bērīti ģeņģeriski! BW. 13288, 1;
2) [ģeņ̃ģeriski Treiden], strauchelnd, wackelnd, unsicher, kopfüber:
tas ģeņģeriski aizgāja pruojām. tas ģeņģeriski ievēlās gultā Baltp. ja tu iesi ģeņģerisku, nebūsi mans arājiņš BW. 9610. viņs nuogāja ģeņģeriski lejā, sagt man, wenn jemand kopfüber von wo herunterfällt.
Avots: ME I, 696
Šķirkļa skaidrojumā (3)
ģenģeris
ģeņ̃ģeris, [ģèņģeris C.],
1) der Gänger, Passgänger
L., St., U.:
2) [ģeņ̃ģeris Behnen], ein unruhiges Kind; ein Abenteurer:
tas zē̦ns ir liels ģeņģeris A. XIII, 81. bagātnieka dē̦ls, labs ģeņģeris, puoš uz jūŗu LP. VI, 340;
3) der Fuss:
bet kad es šim devu - ģeņģeŗus vien pagrieza gaisā Saul.; der Instr. Pl. ģeņģeŗiem, im Passgang: tec, bērīti, ģeņģeŗiem! BW. 13288, 1. ģeņģeŗiem bēri laižu 13969. ģèņģeŗu-ģèņģeŗiem iet vai skriet, = iet vai skriet tâ kâ piedzēries Drosth. n. RKr. XV, 70. Aus d. Gänger.
Avots: ME I, 696
1) der Gänger, Passgänger
L., St., U.:
2) [ģeņ̃ģeris Behnen], ein unruhiges Kind; ein Abenteurer:
tas zē̦ns ir liels ģeņģeris A. XIII, 81. bagātnieka dē̦ls, labs ģeņģeris, puoš uz jūŗu LP. VI, 340;
3) der Fuss:
bet kad es šim devu - ģeņģeŗus vien pagrieza gaisā Saul.; der Instr. Pl. ģeņģeŗiem, im Passgang: tec, bērīti, ģeņģeŗiem! BW. 13288, 1. ģeņģeŗiem bēri laižu 13969. ģèņģeŗu-ģèņģeŗiem iet vai skriet, = iet vai skriet tâ kâ piedzēries Drosth. n. RKr. XV, 70. Aus d. Gänger.
Avots: ME I, 696
ģeņģis
ģeņģis "?": liela pulka ģeņģu jāja BW. 13441, 1; n. RKr. XVII, 22 ģeņģis, einer, der beim Gehen wankt (vgl. ģeņģeris, ģeņģerêt) [In Mar. seien ģeņģi Türhängen (enģes); in Kursiten u. Behnen ģeņ̃ģis "ein unartiger Junge", in Briņķi - "ein ungewandter Mensch".]
Avots: ME I, 696
Avots: ME I, 696