II ģinta,
ģinte, [in Warkh. und] bei Rainis auch
ģints, -s,1) die Familie Elv. ar puķēm nuo augstāi ģintēm MWM. VII, 246;
2) die Sippschaft, Verwandtschaft, Anhang: [viņam liela ģinta U.,
er hat grossen Anhang.] ģintes [ģintinieki Warkh.]
- radinieki vai citi, kuŗiem kaut kas kuopā riede̦r, p. bites Buschh.
[man ar kaimiņu bites ir ģintīm Warkh.,
mein Nachbar besitzt mit mir gemeinschaftlich Bienen.] ģintu sastāda visas tās ģimenes, kuŗas savā starpā rada Plūd.
viņu (namu) sarga jauna darba ģints Rainis.
Zu ģente.Avots: ME I,
699