Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ģilt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ģilt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

ģilt

ģilt,

1) wackelig sein
L.;

2) austrocknen, mager werden
Spr. Vgl. auch saģilt.

Avots: ME I, 699

ģiltene

ģiltene,

3): "der Tod"
(mit ìl 2 ) Lubn.

Avots: EH I, 427

ģiltene

ģiltine (unter ģiltene ),

1): auch Atašiene;

2):, eine hagere Frauensperson (als Schimpfname)
Atašiene n. Fil. mat. 104, ‡

5) ein schlechter
(nelabs) Mensch (mit ilˆ ) NB.; ‡

6) "Unglück"
Bartau.

Avots: EH I, 427

ģiltene

ģiltene, [ģiltine Nerft, Wessen], gew. ģiltenis Bers., Lös.,

1) das Totengerippe, Skelett
St.: izdiluse kâ ģiltene LP. VI, 986;

2) ģiltenis, ein abgezehrter Mensch
Stockm. n. Etn. I, 90;

3) [ostle. džiltine 2 Warkh., der personifizierte Tod;]

4) ģiltene, eine verlarvte Person, die den Tod vorstellt
Kurl. n. U. Aus li. giltinė˜ "Todesgöttin, Tod" [dies nach Būga Aist. Stud. 161 dissimilatorisch aus * gintinė (vgl. le. ģindenis?), das zur Wurzel von dze̦nu "treibe" gehöre].

Avots: ME I, 699

saģilt

saģilt, intr., anschwellen: kāja tīri saģilusi, i[r] iet nevar Mar.

Avots: ME II, 634

Šķirkļa skaidrojumā (1)

sagraut

sagraût 2 Dunika, Wid., sagraut, tr.,

1) niederstürzen,zertrümmern, zerstoren:
zvē̦ri sagŗāva viegluos aizžuoguojumus Vēr. II, 351. baļķi sagrāva . . . kuģa mastus MWM. VI, 455. ģiltenis, kuo sagrauj čupā pirmais vēja grūdiens Sudr. E. ciemus . . . mēs . . . sagrāvām pe̦lnuos A. XXI, 595. krievi, kaŗuodami ar puoļiem, bija vairāk piļu Vidzemē sagrāvuši LP. VI, 212. masa saspiedīs, sagŗaus, iznīcinās visu Vēr. II, 971. tie sagrauj apspiedēju varu ebenda 359. mazpilsuonība sagŗāvusi mūsu sapņus ebenda 1121;

2) = savemt: piedzē̦rušais sagŗâvis 2 pilnu istabu Ahs.

Avots: ME II, 631