Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'īdenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'īdenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

atklīdenis

‡ atklīdenis,* ein Ab-, Weggeirrter: armijas atklīdeņi P. Ērmanis.

Avots: EH I, 149

atzīdenis

atzîdenis (unter atzîdelis): auch Linden, Saikava.

Avots: EH I, 182

īdenis

īdenis Naud., auch idis, idus U., īds Angern BD. 179, der Nordostwind. [Vgl. idus.]

Avots: ME I, 834

mīdenis

mīdenis Katzd.,

1) das zu dreschende Getreide;

2) der Tretplatz.

Avots: ME II, 641

šķīdenis

šķîdenis,

1) = šķīduonis Wolmarshof;

2) "ziemlich dünnflüssiger Brei"
Bauske.

Avots: ME IV, 48

svīdenis

svīdenis Ar. "launaga vējš vasarā"; zu svîst "schwitzen".

Avots: ME III, 1162

I zîdenis Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617. A. - Ottenhof, AP., Burtn., Fehgen, Jürg., KatrE., Kl., Kr., Nötk., Selsau, Sessw., Vīt., Wolmh., (mit î ² ) Ruj., zīdenis Baldohn, N. - Peb., Schujen, zīdens L., auch Plur. zīdeņi St., U., ein Fastnachtsgericht, Erbsen od. Bohnen mit Gerstengraupen od. Weizen, zusammengekocht mit einem Schweinskopf U.; Graupensuppe Kl.: tik dabūju zīdenīša (Var.: grūdenīša), kâ tai kūķa vakarā BW. 21094 var. zīdenis ar cūku pupām vai zirņiem A. Melnalknis Mazsalaca 51. lielīdami tumīguo zīdeni Vīt. 43; zîdenis ² Segew., Graupen. Wohl zu zîst.

Avots: ME IV, 731

zīdenis

II zîdenis, ein saugendes Kalb Lubn.; ein Säugling Lautb.

Avots: ME IV, 731

zīdenis

‡ III zīdenis Suitu k., S. 32, = zĩdene I.

Avots: EH II, 809

Šķirkļa skaidrojumā (8)

dzīvenis

dzīvenis Bers., = grūdenis, zīdenis.

Avots: ME I, 559

grūstenīca

grūstenĩca, ein Essen (= zīdenis), putra nuo miežiem ar cūkas ausi Grawendahl.

Avots: ME I, 668

īdes

īdes vējš U., = īdenis.

Avots: ME I, 834

idis

idis, s. īdenis und idus.

Avots: ME I, 701

īds

ĩds, s. īdenis.

Avots: ME I, 834

idus

idus [Nogallen], s. īdenis. [Aus liv. ida "Ost", s. Thomsen Beröringer 253.]

Avots: ME I, 702

svīdene

svīdene um Windau, svīdenis Dond. (mit î ² ), Uozuolnieki, svîdeņi ² Popen, ein Fladen aus Roggenmehl, in Fett gekocht und im Ofen bebacken (soll frūher zur Festmahlzeit gehört haben).

Avots: ME III, 1162

žļampa

žļampa,

1) comm., ein Mensch od. ein Tier, das viel und Verschiedenes trinkt (mit
am̃ ) Schibbenhof; "nesātīgs, netīrīgs ēdējs" Ekau;

2) "dubļi, šķīdenis" (mit am̃ ) Hinzenberg: nu ir gan ārā žļampa! Hinzenberg.

Avots: ME IV, 815