Paplašinātā meklēšana

[dìgns ² Sessw. "morastig, staigns": d. purvs.]

Avots: ME I, 477

îgns, verdriesslich, mürrisch: mērnieks bij īgns, pikts Kaudz. M. aiziedama teic ar īgnu prātu Adam. īgnā balsī jautāt LA. īgni iesmieties Purap. Ķīna ir īgna uz Krieviju Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 834

[pa-îgns, etwas od. ziemlich verdriesslich, mürrisch: p. prāts.]

Avots: ME III, 35

tālīgns, = tâlîns: tālīgnākajiem pieguļniekiem MWM. VIII, 595.

Avots: ME IV, 145

tuvīgns Saussen n. BB. XII, 232, = tuvīns.

Avots: ME IV, 276

vêlîgns Kl., = vêlīns, vēlîgs II: vēlīgns sestdienas vakars. vēlīgnā sēja B. Vēstn.

Avots: ME IV, 558

šmīgns, schlank: šmīgnu, gaŗu līgaviņu BW. 21213. Mit gn aus dn?

Avots: ME IV, 85

‡ šmīgrs, = šmĩdrs, šmīgns (?): liepas ... luoka ... vēja pūsmā šmīgruos ... zarus Kraujiņš Aps. Jēk. dzīvē un darbā 114.

Avots: EH II, 649

spèjš Peb., (mit è ² ) Kr.,

1) spèjš Drosth., spẽjš Salis, Ruj., Bershof, Siuxt, rasch, plötzlich, unvorbereitet
Kl. (mit è ² ), U.: spējš (jäh) pē̦rkuoņa graudiens Mērn. laiki 24. spējā nāvē nuomirt Balt: Vēstn. atraduši spēju nāvi A. 1896, S. 150. spēja aizceļuošana Sadz. viļņi 282;

2) "?" mērnieks bij īgns, pikts un spejš (heftig?)
Mērn. laiki 139. dze̦nulis savas atziņas vairuot tik spējš (stark Warkl.) Pūrs III, 85. veča cirtienus pavadīja spējš (stark, laut?) "hē!" elsiens Jaun. mežk. 3. - Adv. spèji C., plötzlich, jäh: sp. mirt K. Müller. puisis spēji iekliedzās Mērn. laiki 22. acis spēji uzzibēja A. XX, 492. spēji kuo izstāstīt Peb. n. U. lauku tre̦knums spēji nuokrita Lauks. kal. 1897, S. 36 (in Burtn. "unbek."). šie vārdi spēji ("?") iedūrās viņam sirdī Sadz. viļņi 298. Uoliņiete... devās vēl spējāk ("?") vidū Mērn. laiki 99. Subst. spējums, Eile, Übereiltheit: spējumā atbildēt Mērn. laiki 156 (ähnlich 129). Nebst li. spėrus "schnell" u. a. (s. Būga KSn. I, 33) zu spẽt.

Avots: ME III, 991