Paplašinātā meklēšana

‡ îksns ² Salis "eine gewisse Pferdekrankheit, die sich darin aussert, dass das Pferd an der Krippe zu nagen pflegt und dabei leise wiehert": ī. ceļuoties nuo tā, ka zirgs dabū ilgi nuoslāpt; ārstēt viņu nevar.

Avots: EH I, 500

‡ lîksns ² (o- od. ā- Stamm?) Salis, = lìkste 1: pie pumpja ir tāds l., kuo ve̦lk uz augšu un uz zemi; l. ir arī pie šūpuļa.

Avots: EH I, 749

[mîksns Bers., AP., weich: šis kuoks stipri mīksns.]

Avots: ME II, 642

I slìksns ² Kr., in slīksna zeme, ein Boden, der keinen festen Untergrund hat U. Entweder zu slìkt, oder aber zu slīgt, vgl. Trautmann PBrB. XXXII, 151, sowie le. lìksnis I.

Avots: ME III, 935

II slîksns ² Salis, = lìkste I 2; mit sekundärem s-?

Avots: ME III, 935

slīksnãjs U., Grünwald, Widdrisch, Memelshof, (mit ì) Ermes, auch slīgsnājs geschr. slīksnāja vieta Widdrisch, slīksnāja Konv. ² 2321, slìksnis Wend., (mit ì ² ) Lis., (mit î ) Golg., Schwanb., (mit î ² ) Salis, slīksnis U., auch slīgsnis geschr., ein tiefer Morast, in den man einsinkt; ein sumpfiger Bach U.: viņi salīda ļinde̦nā slīksnī Lautb. liesmiņas, kas vilinādamas izkāpj iz bezdibeņa slīkšņiem Aps. VI, 8. pārvērties par purvainu slīksni Druva I, 722. viņš makšķeri pār slīkšņa malu svieda un raudzījās, kā pluostiņš ūdens ruožu vidū ... cēlās Skuju Fridis. - Vgl. auch den Wiesennamen slīksnis Lvv. I, 90, 98, 107. Zu slīksns I.

Avots: ME III, 935