īpatnējs
ĩpatnẽjs, ĩpatnîgs, eigentümlich: ģēniju īpatnējā daba A. XI, 311. čechu reālismam sava īpatnēja nuokrāsa XII, 157. ik+vienai tautai ir savas īpatnīgas skaņas Etn. III, 20.
Avots: ME I, 836
Avots: ME I, 836
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'īpatnējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'īpatnējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
acainis
acaînis, ‡
3) ein Übermütiger, Ausgelassener
Saikava; ‡
4) "īpatnējs sešnīšu aude̦kls" Dunika; ‡
5) acainītis, ein Stickmuster für Handschuhe:
acainīšam iemete pamatā pa actiņai nuo dzīpuriem. divas vai trīs kārtas nuoadīja gruntes un tad mete actiņas biežāk, rešāk, kâ gadījās AP.
Avots: EH I, 2
3) ein Übermütiger, Ausgelassener
Saikava; ‡
4) "īpatnējs sešnīšu aude̦kls" Dunika; ‡
5) acainītis, ein Stickmuster für Handschuhe:
acainīšam iemete pamatā pa actiņai nuo dzīpuriem. divas vai trīs kārtas nuoadīja gruntes un tad mete actiņas biežāk, rešāk, kâ gadījās AP.
Avots: EH I, 2