dzīrenieks
dzìrenieks, [dzîŗenieks Nigr., dzĩrenieks Ruj.], der Teilnehmer an einem Gastmahl, der Gast: dzīrenieki iztvīks nuo slāpēm Jes. 5, 13. dzīrenieki guļ LP. VI, 324.
Avots: ME I, 557
Avots: ME I, 557
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'īrenieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'īrenieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
īrenieks
īrenieks
vīrenieks
vĩrenieks, ein Ehemann: vai es nee̦smu labāk apģērbies par daža labu vīrenieku? JR. IV, 77.
Avots: ME IV, 641
Avots: ME IV, 641
Šķirkļa skaidrojumā (2)
apcirst
apcìrst:
3) : a. sìena vālu Siuxt; ‡
5) (eine ganze Reihe von Objekten) abhauen:
apcirtis čūskas mēles Pas. VII, 112. apcē̦rt visu mežu 374; ‡
6) beim Holzfällen erschlagen
L.: viņš tika apcirsts. Refl. -tiês, ‡
4) heimlich für sich abhauen
Seyershof: īrenieks bij kungam mežu apcirties; ‡
5) = ìecìrstiês 2, sich worein verrennen Festen.
Avots: EH I, 75, 76
3) : a. sìena vālu Siuxt; ‡
5) (eine ganze Reihe von Objekten) abhauen:
apcirtis čūskas mēles Pas. VII, 112. apcē̦rt visu mežu 374; ‡
6) beim Holzfällen erschlagen
L.: viņš tika apcirsts. Refl. -tiês, ‡
4) heimlich für sich abhauen
Seyershof: īrenieks bij kungam mežu apcirties; ‡
5) = ìecìrstiês 2, sich worein verrennen Festen.
Avots: EH I, 75, 76