Paplašinātā meklēšana

ĩstenĩba, ‡

3) die Verwandtschaft, die nahen Verwandten
RKr. XX, 62: mīļa mūsu ī., neba mūsu daudzi bija VL. aus NB.

Avots: EH I, 501

ĩstenĩba,

1) die Echtkeit:
ze̦lta īstenība;

2) die Wirklichkeit:
dzīves īstenība Rol. īstenībā tie nebija akmeņi, bet apburti cilvē̦ki LP. VI, 418.

Avots: ME I, 837

ne-ĩstenĩba, die Nichtwirklichkeit, Unechtheit: pašapziņas neīstenība Stari II, 391; naudas neīstenība.

Avots: ME II, 716

dzir̃t (li. gìrti "loben"). -iŗu, -ĩru, rühmend nennen., rühmen [echt?]: viens mācītājs uotru par lielkungu dziŗ Sudr. E. Apsk. I, 400. skaistu viņu dziŗ I, 364. Gewöhnlich nur refl. dzir̃tiês, [dzir̂tiês ² Bl.],

1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;

2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;

3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. ² 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]

Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita

Avots: ME I, 555

izteĩka ,* gew. iztèiksme *,

1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage:
pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633. balss dabūja pareizuo izteiku Apsk. neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl. runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137. runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk. viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck: gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;

2) die Äusserung, Erklärung:
Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;

3) der Modus, die Aussageweise:

a) īstenības,

b) pavē̦lamā od. pavēles,

c) vajadzības,

d) atstāstāmā izteiksme,

a) der Indikativ,

b) Imperativ,

c) Debitiv,

d) der Konjunktiv od. modus relativus.

Avots: ME I, 816

mâžs [Schwanb., Kr.], ein Gaukler U.: tu esi gatavs māžs MWM. v. J. 1899, S. 429. katrs māžs nevar vis būt draudzes skuoluotājs Seibolt. - Der Pl. mâži [Kr., C., PS., Trik., Wolm., Jürg.], Gaukelbilder, Phantasien U., Salisb., Gr. - Roop: māži ir spuoki, ē̦nas, īstenības tāļās nuoskaņas Druva III, 302. nuo dīvainiem māžiem apmulsis Plūd. Llv. II, 215. sapņi ir tukši māži Plūd. Rakstn. I, 124. [Zu māt, apmāt, mādīt u. a., s. Zubatý AfsPh. XVI, 399, Berneker Wrtb. II, 7.]

Avots: ME II, 589

nùoskatît, tr.,

1) belauern, zusehen, ansehen:
lai es varu nuoskatīt, kuo tās ciema meitas dara BW. 13250, 6. ganīdama nuoskatīju (Var.: nuoskatuos), kurš puisītis zirgu kūla BW. 9785. dieva acis tevi nuoskata Tr. IV, 26;

2) absehen, abmerken:
nuo īstenības nuoskatīts Kleinb.;

[3) abwarten
U.] Refl. -tiês,

1) ansehen, zusehen, beobachten:
viņa bij visu skaidri nuoskatījusēs Dicm. uotrs tik nuoskatās Dok. A. māte sminē̦dama nuoskatījās dē̦lā A. XI, 101. jaunais pāris tikai nuoskatījās, ka citi ē̦d BW. III, 1, 62;

2) absehen, abschauen, ablernen:
tu jau arī esi nuo citiem nuoskatījies Kaudz,;

[3) zuwarten, abwarten
U.).

Avots: ME II, 847, 848