ķḕrkt,
[ķẽrkt Bl.],
-cu, intr.,
einen rauhen, heiseren Ton von sich geben, [rauschen wie ein Wasserfall L.],
quarren, gackern, kreischen: vārna kārc, ķē̦rc Etn. II, 51.
vista ķē̦rc, kad draud briesmas II, 51.
tē̦va jumtā krauklis ķērcis LP. VI, 910.
vanags ķērca A. XX, 744.
pa krūmāju biezuokņiem ķērca meitas Vēr. II, 29.
man balss ķē̦rc, es nevaru dziedāt Serb.
krūtis ķē̦rc, es schnarcht in der Brust Etn. I, 34, Erlaa. Subst.
ķèrcẽjs, der Kreischende; ķērkšana, das Kreischen, Quarren. [Vielleicht aus kārkt und sērkt kontaminiert, s. Le. Gr. 598.]Avots: ME II,
375,
376