Paplašinātā meklēšana

ķērde: auch (mit ẽr ) A.-Ottenhof, Lemb., Mesoten, Orellen, Roop, Salis, Schwitten, Wainsel, Zögenhof.

Avots: EH I, 700

ķērde BW. 1156; 18189; 29989, 5, = ķẽde, die Kette; als ein Mass der Landmesser Etn. IV, 150.

Avots: ME II, 375

sašķẽrdelêt, (ein Kleid) in längliche Fetzen zerreissen Golg.; zerschneiden Jürg.: s. kàli.

Avots: ME III, 755

I šķērdele,

1): kuokvilnas kre̦kli plīst ar tādām šķḕrdelēm N.-Peb.; ‡

5) "šķē̦lums brunku augšdaļā" (mit êr ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 633

I škērdele,

1) ein Lappen
Bergm. n. U., Golg., (mit ḕ ² ) Saikava, Selsau, Warkl., ein der Länge nach abgerissener Fetzen (mit ḕ ² ) Druw.: puika bikses sapluosījis šķērdeļu šķērdelēm Druw. viņam pakaļā svārkiem liela šķērdele Saikava;

2) ein ahgespaltenes Stück Holz
Peb. n. U.;

3) ein im Zuschnitt verdorbenes Stück
L.;

4) ein Wasserstrahl
(mit ḕr) Jürg., (mit ḕr ² ) Saikava: ūdens sāka skriet šķērdelēm Jürg. uzlija kāda šķērdele (šalte) ūdens Saikava. Zu šķḕrst.

Avots: ME IV, 33

II šķērdele "?": dieva dē̦li lūkuojās caur šķērdeļu (Var.: šķērbeļu) lapiņām BW. 33981, 2.

Avots: ME IV, 33

šķērdelēm Druw. n. RKr. XVII, 81, = šķērdeliski.

Avots: ME IV, 33

šķērdelêt,

1) (Kleider) zerreissen
Golg., Lubn., Saikava;

2) im Zuschneiden verderben
L., St., Bergm. n. U.;

3) strahlweise fliessen:
ūdens sāka šķḕrdelêt Jürg.;

4) = šķērdēt, vergeuden Lems. und Oppek. n. U., Meiran, Warkl.: naudu.

Avots: ME IV, 34

škḕrdeliski ² Druw., grob, grunzend (von der Stimme): viņš runā šķērdeliski Druw. n. RKr. XVII, 81.

Avots: ME IV, 34

‡ šķêrdene ² Frauenb. "iešķē̦lums kre̦kla priekšdaļā".

Avots: EH II, 633

šķḕrdenīce ² Saikava, ein verschwenderisches Weib.

Avots: ME IV, 34

‡ ķēdru (gen. pl. od. acc. s.?), in der Verbindung ķ. (Var.: ķēžu, ķẽdes) juostu (acc. s.) BW. 5702, 3 var. (aus Sassm.) "?" - Für ķērdu (vgl. ķērde "ķẽde")?

Avots: EH I, 698

‡ škàdele ² Auleja, ein Milchstrahl beim Melken. Vgl. šķērdele I 4 und ‡ škā`rdele.

Avots: EH II, 627

šķḕ̦rda ² Warkl., = šķērdele I 2.

Avots: ME IV, 33

šķḕ̦rst (li. skersti "stechend schlachten") Neuenb., Wolm., (mit ḕr ² ) Kl., Prl., (mit êr ² ) Bl., Dunika, lw., Līn., šķḕržu, šķḕrdu,

1) spalten, voneinanderhauen
U.; aufschneiden U. (bes. geschlachtete Tiere), sezieren Brasche, Wessen; teilen U.: šķē̦rstu (Var.: cauru) lindraciņu BW. 20442 var. šķē̦rstas nāsis... kâ jēģeŗa kumeļam 20280, 10 var. guovi šķērst Dunika. sāka zaķi šķērst pusdienas tiesai LP. V, 293. zivis šķērsi Izglītība v. J. 1910, S. 645; šķēržamais, das Pflugmesser am Rasenpflug Fest.;

2) verschwenden
St., U. Refl. -tiês,

1) sich ritzen, aufschlitzen, schneiden, stechen
U.: adatiņu klē̦vu daru..., izkaptiņu jumtu jūmu, lai dūrās, lai šķērdēs manu guovju skaudējiņa BW. 32477, 5;

2) sich verwirren
Bergm. n. U. Nebst šķērdele I und skārdīt I, li. skérdėti "platzen", suskir̃dęs "aufgesprungen", r. скородá "Egge" zu ae. sceort "kurz", mhd. scherze "abgeschnittenes Stück" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 265 f., Walde Vrgl. Wrtb, II, 579 f., Persson Beitr. 863), resp. (wenn eine Wurzel skerdhzugrunde liegt) zu an. skarđr "verstümmelt", skarđ "Einschnitt", and. skard "zerhauen", afries. skerd "Scharte" u. a. (s. Zupitza Germ. Gut. 155).

Kļūdu labojums:
Iw., Lin. = Iw., Līn.

Avots: ME IV, 37