ķīķināt
ķĩķinât Apsk. I, 341; gew. das Reflexiv -tiês, scharmieren, mit den Blicken fesseln wollen: tavuos gaduos labāk par zārku duomāt nekâ ķīķināties ar jauniem vīriešiem Degl.
Avots: ME II, 388
Avots: ME II, 388
'ķīķināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: