Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķūķi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķūķi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

ķūķi

ķūķi, Getreidehaufen Alschw. Gew. statiņi.

Avots: ME II, 393

ķūķis

II ķũķis: auch Alschw., Gudenieki Pussen; ķûķis 2 Pussen, ein Häufchen von Flachsbündeln.

Avots: EH I, 708

ķūķis

ķûķis 2, eine einfache Pfeife: viņš ķūķē savu ķūķīti Kand.

Avots: ME II, 393

ķūķis

ķũķis, ein Roggenhäufchen (statiņš) Bassen im Kreis Hasenpot; ķùķītis 2 Bers. "ein Bündelchen".]

Avots: ME II, 393

pusķūķis

‡ pusķùķis 2 Mahlup, = pusčūčis. Mit hypernormalem ķ statt č.

Avots: EH II, 332

Šķirkļa skaidrojumā (1)

šņukurs

šņukurs,

1) šņukurs Bers., U. (mit n), Drosth. n. Etn. II, 35; Prl. n. FBR. VI, 93, Fehteln, Kalz., Kokn., Gr.-Sessau, Lub., Nötk., Rutzau, Saikava, N.Peb., šņukuris, =snukurs, die Schnauze, der Rüssel; eine Rotznase L., U.: veprītis . . . kustina šņukuri Poruk. cūkganam jāieruokuot papuvē cūkas šņukurs Etn. II, 122. varīti ķūķi ar cūkas šnukuru 35. būs pupiņas, būs zirnīši, būs cūciņas šņukurīt(i)s BW. 33278. lūpas gaŗas - gaŗu šņukuru Etn. IV, 4. šņukuru uzmest Biel. 1450, Schönberg n. Etn. I, 45, sich ärgern, sich empören Gold. n. Etn. I, 45. Sprw.: iet kâ vepris šņukuru uzcēlis RKr. VI, 979. sēdi, jaunā mārša, šnukuriņu (Var.: snukuriņu, šņuci u. a.) nuolaiduse BW. 18922 var.;

2) šnukurs, einer, der schluchzt und weint
U.;

3) šņukuris, ein Schnüffler
Mar. n. RKr. XV, 140: šņukuri, kuo tu šņukurē? Mar. n. RKr. XV, 140;

4) "Dachfirst, Turmspitze".

Avots: ME IV, 97, 98