Paplašinātā meklēšana

ķava, Interj., das Gekläff eines Hundes nachahmend: sunīt (i) s saka: ķava, ķava BW. 30457 var.

Avots: ME II, 358

šķavas: auch AP., Heidenfeld, Nötk., Orellen; š. nāca BW. 30761; šķavu kārkli Lasd., eine Weidenart?

Avots: EH II, 629

šķavas Bers., Dunika, Golg., Gr. - Sessau, Grünwald, Lis., Lös., Lub., Lubn., Saikava, Schwanb., šķaves BW. 30761 var., šķavi MWM., = šķaũdas, das Niesen: šķavas nāk, - laikam būs iesnas Schwanb. tai ieskrāja putekļu mākuoņi de̦gunā un sacela šķavas Vēr. II, 546. kad rītā pirms bruokastīm kādam nāk šķavas, tad tai dienā dabū redzēt kādu, kas nav ilgi re̦dzē̦ts Etn. II, 111. = šķavas mice,

a) eine Kopfbedeckung:
šķavas mice galviņā BW. 20580;

b) verächtl.
Bezeichnung für eine Person: es redzēšu, šķavas mice, kâ tu viņu appuškuosi! BW. 16002, 2 (ähnlich: 16002, 4 var.). Zu šķaut.

Avots: ME IV, 23

ķavulis, der Kläffer: kuo nu, ķavuli, ķavulē, vai tu manis nepazīsti? Etn. II, 113. Vgl. ķava.

Avots: ME II, 358

rìekšava PS., N.-Peb., Jürg., C., Wolm., riekšava ² Lis., Golg., riêkšava Kr., riêkšava ² Karls., Salis, Ruhtem, Lemsal n. FBR. IV, 89, Dunika, Nigr., Dond., rieškava Zaļmuiža, Spr., N.-Schwanb., Bers., Wessen, Warkl., riêkšķava ² Sussikas, rieškava ² Kl., Prl., Buschhof (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77, Sussei n. FBR. VII, 139, riekšauja U., BW. 2206, 6 var., riêkšauja ² Karls., riêkšaũva ² Widdrisch, rìekuža, riekuža ² Lis., Golg., riêkuža ² Karls., Līn., Wandsen, Wain., Iw., riekuša Für. I, ein verächtl. Demin. riekšavele BW. 2077, eine Handvoll: iedevu zirgam riekšavu auzu Dond. de̦vuši kapeniekiem pa riekšavai zirņu LP. VII, 408. šim saujiņu, tam saujiņu, mazajam riekšaviņu BW. 2075. rieškavām zvaigznes meta BW. 5201. viņš kaisīs ze̦ltu riekšaujām CTR. I, 13. es duošu viņam ŗiekušu ze̦lta Latv. es vēl ve̦se̦lu riekužu rudzu piebēru klāt Wain. riekšauja jedenfalls (s. Leskien Nom. 578) an šauja resp. sauja angelehnt; riekuša (woraus wohl nach Le. Gr. 181, 183 riekuža) wohl (nach Sommer Balt. 118 f.) dissimilatosisch aus *rieskuša (:li. rieškùčios "riekušas"), wobei auch riekšava mitwirken konnte. Le. riekš(ķ)- mit kš(ķ) aus kstj (vgl. *riekstīte) < sktj; li. riešk- wohl mit šk aus ide. k̑sk (woneben ein k̑st dasein konnte). Vielleicht zu li. riešà "Stelle am Fusse des Pferdes von der Hacke bis zum Huf", ríešas "сустав, соединяющiй кисть руки с предплечiем и стопу с голенью" (bei Jaunis Pon. gov. II, 28), "рукавица с обрѣзанными пальцами" LChr. 358, 18, av. urvaēsa- "Wirbel, Winde", gr. ρ'οιχός "gebogen", mndl. wrighe "Rist", ahd. rîho "Kniekehle" und (mit st aus kst, s. Kluge Etym. Wrtb. d. deu. Spr. unter Rist) ae. wrist "Handgelenk", mnd. wrist "Handwurzel".

Avots: ME III, 545

ščavas Neueub., = šķavas; (mit semgallischem šč aus sti̯?) zu li. ščiaudmi "niese", woneben čiáudmi dass. (wozu Melilet Buli. de la Soc. de ling. XXV, 175).

Avots: ME IV, 13

I škāvas mice, eine Art Kopfbedeckung: škāvas mice (Var.: spicmicīte) man galvā BW. 20414 (aus Schmucken); vgl. šķavas mice.

Avots: ME IV, 20

šķãvas LP. IV, 37, Aiswig, (mit à ² ) Bewershof, Lennew. "= šķavas": nāk šķãvas Gramsden, Wandsen, Mitau, Nigr.

Avots: ME IV, 23

‡ šķaviens, = šķavas: saimniekam nuo dūmiem sācis nākt š. Pas. XV, 407.

Avots: EH II, 629

‡ šķe̦ũdas Ruj., Salis, Wainsel, = šķavas.

Avots: EH II, 632

šķe̦vas U., Römershof n. FBR. VIlI, 103, Bauske, Wolmatshof, šķe̦vus Karls., = šķavas, das Niesen, der Reiz zum Niesen U.: šķe̦vas aizturēt, das Niesen verhalten U.

Avots: ME IV, 31

‡ stiķuôt, galoppieren: stiķava dē̦lu māte, dē̦liem sievas me̦klē̦dama Aizsils Sen. k.; S. 138.

Avots: EH II, 579