Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķeķe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķeķe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

ķeķe

I ķeķe: auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Sonnaxt; brūklines aug ķeķēm Zvirgzdine. sagriezts un savīts augstā, apaliskā ķeķē ... matu sapinums Janš. Līgava II, 102. puiši ar meitām ķeķē Oknist. - ME. II, 362 "rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10237" zu verbessern in "riekstiņi lazdā ķeķītēs BW. 10237, 4".

Avots: EH I, 694

ķeķe

I ķeķe, Vereinigung mehrerer Gegenstände, die Dolde, Traube (= ķe̦kars) Oknist, Podunay, [Wessen, Janš., Dunika], N. - Schwanb.: tu atradi tik vienu riekstu, bet es ve̦se̦lu ķeķi Nerft. ābuoli, uogas šuogad aug lielām ķeķēm Konv. 1 rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10327. viņš neizrāva ve̦cuo zuobu un, jaunam auguot, izauga ķeķe, t. i. divi kuopā Janš. tik cieti kuopām sasē, dušies, kâ divi rieksti vienā ķeķē saauguši Janš. mati savīti un sagriezti pakausī lielā ķeķē (Zopf) Janš. - Aus li. ķekė˜ "Traube".

Avots: ME II, 362

ķeķe

[II ķeķe, der Blutkuchen Ruj. n. U. ; vgl. auch ķeķi. - Aus estn. käkk "Blutkloss", s. Thomsen Beröringer 258.]

Avots: ME II, 362

ķeķere

ķeķere [Gr. - Essern], gew. ķeķeris Ahs.,

1) = ķe̦kars, ķeķe: ķeķeris - kuopā saauguši augļi. šuogad uogas augušas lielās ķeķerēs Frauenb. brūkleņu, vīnuogu, riekstu ķeķeris Ahs. ne̦suši uz māju, tâ˙pat kâ bē̦rni vīna ķeķeri JU. ;

2) ķeķeris, ein krummeŗ [langer Drosth.], ästiger Stock:
kaut man bijis kāds ķeķeris, vajadzē̦tu saduot Aps., Bers., Serb. ;

3) ķeķeris, ein schwächlicheŗ [unmündiger
U.] Mensch Smilt., Mag. XIII. 47.

Avots: ME II, 362

ķeķerēties

ķeķerêtiês, -ẽjuôs, sich zusammenhalten, sich verbinden: ķeķerējas kâ vardes nārsta laikā Naud.

Avots: ME II, 362

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ķaķis

‡ ķaķis Siuxt, ein verhärteter Eiter- oder Blutklumpen an einem Geschwür oder einer Wunde. Vgl. ķeķe II.

Avots: EH I, 691

ķeķi

I ķeķi, ķēķi, ķēķes, Blutkuchen: ķeķi - nuo asinīm un miltiem izvārītas klimpas (paltes) dūres lielumā un vēl lielākas. Mārtiņuos vārīja puodā zirņus un pupas, kuŗas tad vē̦lāk piestā sagrūda kuopā ar kaņepēm, kuo tad sauca par pītēm Konv. 2 2641. Vgl. ķeķe II.

Avots: ME II, 362