Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķebināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķebināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

apšķebināt

apšķebinât [Lisohn u. a.], auch apšķibinât PS., Übligkeit, Ekel erregen: man rutki apšķebināja dūšu, sirdi MWM. III, 696. Refl. -tiês, übel werden: varēja dūša apšķebināties Vēr. I, 1162; A. X, 1, 528. Auch: widerwärtig werden, z. B. uzbāzīgā brūte brūtganam apšķebinājās Dr. - Für apšķebināties "übel werden" auch apšķebêt: dūša apšķebēja U. b. 41, 18.

Avots: ME I, 129


atšķebināties

atšķebinâtiês, übel werden: man dūša atšķebinās Purap.

Avots: ME I, 201


iešķebināt

[ìešķebinât, übel werden machen: ieduoduot driģenes uotru var iešķebināt Warkh. Refl. - tiês, übel werden: tuo re̦dzuot man sirds iešķebinājās Kl.]

Avots: ME II, 76


ķebināt

[ķebinât, ohne Erfolg leimen Fest. Vgl. li. kèbti "облипать" und le. ķepinât.]

Avots: ME II, 358


ķebināt

II ķebinât Grafental "anrühren".

Avots: EH I, 692


pašķebināt

[pašķebinât dũšu, Übligkeit erregen: neskaties virsū, lai nepašķebini dūšu! Janš.]

Avots: ME III, 113



sašķebināt

sašķebinât: lai ... nesašķebina kaŗavīriem dūšu A. Upītis Laikmetu griežos I, 61.

Avots: EH XVI, 453


sašķebināt

sašķebinât, = apšķebinât: s. dūšu. sašķebis (f. -usi), Part. praet. act., angeekelt, voller Übelkeit: sašķe̦bušu dūšu Vēr. II, 14I9.

Avots: ME III, 754


šķebināt

šķebinât, übel ums Herz tun U., Karls.: man tie kāpuosti šķebina Ermes, Ruhtern, Ulpisch, Walk. dūšu šķebināt Bers. tev dūša nešķebina, es ekelt dich nicht. grē̦ku āzis, kas šķebina dūšu pat turkam MWM. VIII, 461. Refl. -tiês, sich zu vomieren anschicken Wessen; man šķebinājas, mir wird übel, es ekelt mir U., Pilda. Etwa - wenn nrsprünglich "kratzen (in der Kehle)" - zur Wurzel von skabrs??

Avots: ME IV, 24

Šķirkļa skaidrojumā (2)

šķerbināt

šķer̂binât 2 : "šķebināt" (mit er ) AP., Fehteln, (mit èr 2 ) Linden in Livl.; tas man šķerbina dūšu.

Avots: EH II, 631