ķeceI ķece, der Schmutz Dond. ; der Ort, wihin man Spülicht und schmutziges Wasser giesst, der Ausguss: netīru ūdeni un samazgas lej ķecē Dond.Avots: ME II, 359
ķeceleķecele, ein schmutziges Geschirr: neturi namā visādas ķeceles pa kājām Dond. Zu ķece I.Avots: ME II, 359
ķeceniņšķeceniņš, Kohlstumpf, Kohlstrunk Oberl. n. U., Setzen, Lubm., RKr. VII, 413, 415. Deminutiv zu kace̦ns resp. kacē̦ns (s. dies) ; [zu beurteilen wie z. B. kezle̦niņš Le. Gr. 93].Avots: ME II, 359
ķecerēt‡ ķecerêt Nautrēni "jaukt kâ pa putru": kuo tu ķecerē pa bļuodu ar pirstiem? Bērzgale.Avots: EH I, 692
ķeceris‡ ķeceris "wer mit den Fingern oder mit einem Löffel in der Speise wühlt" Berzgale.Avots: EH I, 692
saverkšķelēties‡ saverkšķelêtiês, sich zusammenziehen, einschrumpfen: ze̦mākās vietās tupeņi saverkšķelējās kâ ... tabakas lapas J. Niedre Ķeceris Latgalē 87.Avots: EH XVI, 465
spurkšķinātspurkšķinât: s. (mit ur̃ ) ratiņu Serben. vāveres ... spurkšķinādamas (= spurkšē̦damas) iele̦c kamanās Sudrabkalns V. b. 1. 138. knauķi spurkšķināja smieklus (lachten prustend) J. Niedre Ķeceris Latgalē 14. "spúrkšinât" ME. III, 1033 zu verbessern in "spur̃kšinât".Avots: EH II, 565
tincināttiñcinât: kaķis kurmi tincināja (Var.: spīdzināja), aukliņā karina BW. 2246, 1 var. ‡ Refl. -tiês "?": par puišu un meitu tincināšanās kāri J. Niedre Ķeceris Latgalē 57.Avots: EH II, 683
tiptināt‡ tiptinât, eine Kausativform zu tipinât I (?): Jurka ... tiptināja zirgu sīkiem riksīšiem uz baznīcas pusi J. Niedre Ķeceris Latgalē 54.Avots: EH II, 683
uzlaistuzlaîst,7): auch AP., Salis; uzlaižamais Salis "sitamais"; ‡9) u. riksi, im Trab laufen od. fahren machen: būtu ērzelis, uzlaistu slaidu riksi J. Niedre Ķeceris Latgalē 18. Refl. -tiês, ‡3) sich hinlegen auf: sivē̦ni uzlaidušies (= uzgūlušies) virspus migas, - laikam par siltu Seyershof; ‡4) sich auf etwas einfinden (bilden) Iw.: dažreiz guovij utis uzlaižas. nuoliek sieru, lai kamariņa uzlaižas virsū.Avots: EH II, 727