ķekarains
ķe̦karaîns, ķe̦karuôts,
1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokar,as Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;
2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.
Avots: ME II, 360, 361
1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokar,as Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;
2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.
Avots: ME II, 360, 361