Paplašinātā meklēšana

‡ ìeķeksêt,

1) auf einen Haken
(ķeksis) aufhaken Frauenb.;

2) einkratzen, einreissen
Linden in Kurl.: tik tu man neieķeksē!

Avots: EH I, 525

izķeksêt, tr., herausziehen mit einem ķeksis; ausessen: visu bļuodu C., Smilt., Mar., Lub.

Avots: ME I, 759

‡ izķeksît, = izķeksêt: ķeksis, ar kuo ve̦zumu izķeksī Lub.

Avots: EH I, 460

ķe̦ks,

1): ein Gaultler, Fastnachtnarr
Lng.;

3) ķe̦ki, s. ķeķi II 2.

Avots: EH I, 693

ķe̦ks,

1) ein Hanswurst
U. ;

2) eine Krücke
L.

Avots: ME II, 361

ķeksaîns, gekrümmt, hakig Kawall n. U.: [ķe̦ksains kuoks Jürg.].

Avots: ME II, 361

ķekselis (unter ķeksis),

1): ķirvel, ķeksel ("?"), žagargrauzi...! tu plēsīsi skalus BW. 15998, 1.

Avots: EH I, 693

ķeksêt, -ẽju, ķeksît, -ĩju [Kl.], C.,

1) mit dem Haken arbeiten, mit dem
ķeksis ziehen, stossen. Subst. ķe̦ksê̦tãjs, eineŗ der mit dem Haken zieht, stösst, namentlich eineŗ der auf dem Felde den ausgeführten Dünger ausbreitet Etn. II, 182 ;

2) schlingend essen.

Avots: ME II, 361

ķeksîgs, gewandt, fix Smilt.

Avots: ME II, 361

ķeksis,

1): Haken, der als Flaschenzug beim Zusammenschnüren des Heufuders dient
BielU.; eine hölzerne zweizinkige Mistgabel Auleja; ar ķeksīti... stūma BW. 12840, 2, uzve̦lk... svārku... un... aizkabina ķeksīšus Janš. Dzimtene IV, 28.

Avots: EH I, 693

ķeksis, Demin. verächtl. ķekselis,

1) der Haken:
ķeksis - dzelzs kāsis ar kuoka kātu ; lietuo dažādām vajadzībām dzīvē Konv. ^{1 ;} der Feuerhaken, der Bootshaken: ar ķeksi nuorauj baļķus de̦guošām mājām, izve̦lk baļķus nuo upes, pludina tuos pa upēm, izķeksē mēslus nuo ratiem, ve̦lk linus nuo mārks Serb., Lös., Nerft, Kand. rakstīšana ir jau izcīnījusies laukā iz kāšu un ķekšu laikme̦ta A. XIII. 474 ;

2) Krücke, Stelze
L.:

3) der Hakenlachs
L. ;

4) der Kinderzahn
Samiten, Kand. ;

5) ein Klügling:
tas tik vare̦ns ķeksis Wolm. Zuweilen hat das Wort einen verächtlichen Beigeschmack: man tuo pašu vīra kranci (Var.: ķeksi) meža putni nuoknābuši BW. 27116. [Le. ķeksis (woraus wohl li. kẽkšis "Feuerhaken" in Jūžintai) wohl durch liv. kekš "Bootsshaken" wahrscheinlich aus dem Nordgermanischen ; vgl. Thomsen Beröringer 258.]

Avots: ME II, 361

ķeksît (unter keksêt),

2): essend (die Zukost) in grossen Portionen nehmen
Salis: nu gan bē̦rni ķeksī tuo sviestu!

Avots: EH I, 694

‡ ķe̦ksts, die untere Querstange an einer Neunaugenreuse Salis.

Avots: EH I, 694

ķe̦ksu juosta BW. 10527, U., ein Gurt mit Haken.

Avots: ME II, 361

‡ paķeksêt, ein wenig ķeksêt 1: paķeksēja ar tē̦va nūju pa skapjapakšu Veldre Dižmuiža 26.

Avots: EH II, 147

‡ àizmakšķerêt,

1) angelnd hingelangen:
a. līdz tiltam;

2) wegstibitzen
Trik.: a. pīles;

3) suchend unversehens anhaken:
a. ķeksi aiz siekstas Salis.

Avots: EH I, 38

apķekšuôt, tr., mit Haken (ķeksis) versehen, bekritzeln: apķekšuots papīrītis JR. V, 62.

Avots: ME I, 98

II dūris: dũrs Salis, das nach unten gerichtete spitze Ende eines ķeksis.

Avots: EH I, 348

iztaûstît, ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang, zur Genüge (ohne Erfolg) befühlen, tasten: iztaustījās ar ķeksi pa akas dibe̦nu Janš. Dzimtene III ² , 23.

Avots: EH I, 488

[II karneklis N. - Peb. "ein Bootshaken (ķeksis) mit einer geraden und mit einer krummen Zinke. Vielleicht mit ā zu lesen.]

Avots: ME II, 163

[I kãrnis "ķeksis netīrumu izkārnīšanai nuo krāsns jeb labības nuokārnīšanai rijā nuo ārdiem" Bixten.]

Avots: ME II, 197

[ķecêt, -ẽju,

1) "mit einer Hacke (die Erde) auflockern"(?)
Blieden ;

2) = ķeksêt 1 u. 2 N. - Schwanb. ; = ķeksêt 2 Pampeln, Mitau ;

3) = ķepêt, (womit) vollgestopft werden Dond.]

Avots: ME II, 359

ķeņķis,

1) das Lachsmännchen, der Hakenlachs
(auch: ķeksis) Salis, [Ogern];

2) kāša luoks, der Bügel (am Kessel) [?]:
cēlies gāga, gūga nāk, ņem tuo ķeņķi, liec uz kanku (Rätsel: Mädchen, Licht, Kessel, Feuerhaken) Biel. 923 (nach Biel. ķeņķis, der Feuerhaken);

3) "?": labāk būtu par kaut kādu ķeņķi izaudzis nekâ par šitik taisnu cilvē̦ku Blaum.

Avots: ME II, 366

ķeñksis [Ruj.],

1) der Feuerhaken
Biel.;

2) eine zweizinkige Gabel, womit man den Dünger aus dem Wagen zieht
Naukschen;

3) [ķe̦ñksis Salis], ein Haken zum Ziehen von Saatfurchen
Allend. - Vgl. ķeksis.

Avots: ME II, 365

II ķērsis,

1) die Hechel
Naud.; s. ķērksis

3; [2) ķêrsis ² Ruj., = ķeksis, der Haken].

Avots: ME II, 376

nārags (li. norãgas "das Jocheisen, die Pflugschar"), [nàrâgs ² Kr.], nē̦rags, nē̦re̦gs Stari I, 38, 43,

1) ein Springstock der Fischer
[Bers., Gr.-Jungfernhof]; ein Senkstein in den Netzen [Bielenstein Holzb. 649], L.; eine Fischerstange, eine Stange zum Stossen, mit einem stumpfen Eisen am Ende Mag. III, 1, 125, [nàrāgs ² Kokn., eine Stossstange mit eiserner Spitze, womit man ein kleines Boot vormwärtsstösst Bielenstein Holzb. 622 (auf der Düna)]. nārags - ķeksis ar āķi Abuls Skuolas Druva II, 175. nē̦rāgu es tveŗu; apstājies, laiva! Duomas III, 67, Etn. IV, 148;

2) ein langes, strusenartiges Boot mit flachem Boden
Mitau, Riga, Rojen, [nãrags Markgrafen, Kalnazeem]: tvaikuonītis, kas vilka gaŗu rindu tukšu nāragu MWM. IX, 622; auch für "Boot" überhaupt: nāc, sēdies manā nāragā! Por. A. XX, 744. [Wohl aus wruss. нагоръ, s. Leskien Nom. 524.]

Avots: ME II, 700, 701

paise L., [Livl: n. Bielenstein Holzb. 520], pàsekles ² [Aahof, Kreuzb.], Adsel, Mar., Stockrn., [Subbat n. Bielenstein Holzb. 520, paisekle Warkh.], paise̦klas Stud., [paiseklis Marienhausen], paisiklas A. XVIII, 498, paisîtavas Laud., Bers., Grawendahl, Lasd., Etn. IV, 162, A. XI, 250, [paistavas Livl. n. Bielenstein Holzb. 520], die FIachs-, Hanfbreche. Nach St., U paiseklis, das Holz, womit der Flachs geschlagen, geschwungen wird: kas ejuot pārvē̦rtušās vai nu par ķeksi, palsekli, vai grābekli LP. VII, 545. [iet kâ paisekle (von einem leichtfertigen Frauenzimmer) Gr.-Buschhof.)

Avots: ME III, 34

rakât, -ãju, freqn. zu rakt, auch refl. -tiês Treiden u. a., graben; scharren, wühlen (wie Schweine): rakāties pa kabatu. ar pirkstiem maisīt, rakāt Etn. IV, 148. ar ķeksi rakājās pa gruvešiem B. Vēstn. linu kulstītājs paliek rakājuoties pa sniegu Aps. IV, 45.

Avots: ME III, 472

raût,

1): r. (pflücken, sammeln)
uogas, sēnes Gramsden. linus r. (li. linùs ráuti) auch - Allendorf, AP., Dunika, Kaugershof, Koddiack, Muremois, Orellen, Pernigel, Ruhtern, Ruj., Salis, Sussikas, Trik., Ulpisch. vai nedzirdēs visus trīs zvanus raujam Janš. Bandavā II, 62. pops ... runā sargam: "skrien ... un raun zvanuos!" Pas. XII, 500 (aus Lettg.). steidz r. ("ātri ievest") labību iekšā, lai nesalīst Kand. varēs r. tuos (scil.: rudzu status) lauka pūnī iekšā Janš. Dzimtene II, 19. raun guņu (entzünde ein Zündholz)! Ulanowska Łotysze 9. mē̦slus nuo ratiem r. Saikava. nom. pl. raunamie "divzaru ķeksis mē̦slu izraušanai gubiņās nuo ve̦zuma" ebenda. mazuo bē̦rnu vienmē̦r vajadzēja r. ("šūpuot") kâ zvanu ebenda. tagad jau raus katis uz savu pusi Siuxt. žagi mani ... rāve Tdz. 55300. tam jau acis vien zib, vai nedabūs atkal kuo r. (stehlen) Orellen. tas jau mē̦dz r. (stehlen), kur tik dabū Salis;

3): sāc nu r. (aufzählen),
cik tev ir tuo parādu! Saikava;

5): r. (singen)
es vēl varu tīri smuki Jauns. Raksti VIII, 367; ‡

7) geringer (weniger) werden lassen, zusammenziehen, (beim Stricken) abnehmen:
guovs uz rudini sāc pienu r. Zvirgzdine. kaudzi r. Heidenfeld. adīkli r. Salis. cimdu, zeķi r. AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Salis. vienu riņķi rauj, uotru riņķi nerauj, kamē̦r paliek desmit acis uz adatas Seyershof; ‡

8) energisch, ungestüm, intensiv beginnen:
mātes rāve vaļā dziedāt Sonnaxt. ka[d] rāve skriet, kungs nevar i[r] duomāt līdza tikt Pas. XII, 158. kad raun skriet, tad i[r] nuoturēt nevar Saikava. kad bē̦rns raun kliegt, tad i[r] gala nav ebenda, Auleja, Kaltenbr.; ‡

9) sich eilig begeben
Kaltenbr.: sumpurnis nu rāva atkal e̦lsdams, pūzdams atpakaļ uz savu pili Pas. V, 412. rausim nu uz baznīcu! ... es raušu ar guovīm līcī Jauns. Raksti III, 126; ‡

10) energisch etwas tun, arbeiten (auch vom Spielen):
e̦smu daudz kuo rāvis pasaulē Seyershof. viņam jārauj visi darbi priekšā ebenda. rauj dūšīgi vien Siuxt. raun pa sausu laiku; kad lîst, tad ve̦d (sìenu) mājās Linden in Kurl. (ähnlich in Auleja). atskanēja spēcīgs uz e̦rmoņikām rauts maršs Delle Negantais nieks 228; ‡

11) r. palames Warkl. "izgudruot palamas". Refl. -tiês,

2): saimnieks rāvās ar Jāni Seyershof;

3): de̦guns sāka r. Pas. VIII, 138. gaļa vārījuot raunuoties, ja cūka nav pareizā mēnesī kauta Sonnaxt. siens vairs neraunas: cik nuopļaun, tik ir Ramkau. dienas jau smagi raunas Kaltenbr. pašam spē̦ks ar jau raunas Jauns. Raksti VII, 23;

4): jis ni˙kā negrib r. Kaltenbr.; ‡

7) heftig blasen:
vējš raujas kammarī cauri Seyershof. gar stūri raujas vējš ebenda; ‡

8) r. klât, sich dranmachen:
lika viņam r. k. Jauns. Raksti VI, 50. Subst. raûšanâs, ‡

5) (erotisches) Amüsement:
naktī r. ar sievietēm Janš. Dzimtene I, 313; râvums: par puķītes rāvumiņu (Abreissen) BW. 24470; "vieta (pīnītē) adījumam, kur ir rauts" Seyershof; aizsniedzis rāvuma vietu A. Grīns Dvēs. putenis II, 108; "VL." ME. III, 491 zu ersetzen durch "BW. 28366 var."; râvẽjs,

1): rāvēji (diebische)
ļaudis Tdz. 54535, 1; Dieb - auch Orellen; ein eifriger Arbeiter ebenda, Sonnaxt; ein habgieriger Mensch Sonnaxt; duomājusi, ka rāvēji ("?") šuo ne̦s Pas. XI, 436.

Avots: EH II, 359

reksis,

1) ein Schwein
Ar., MWM. X, 424, Halbschwein Ahs.: reksis ŗukst aizgaldā Ahs. lielais reksis nuogriežas uz labībās pusi Lautb. Luomi 190;

2) eine Stange mit einer eisernen Spitze und drunter angebrachtem krummen, eisernen Haken
Mag. III, 1, 125. In der Bed. 2 Reimwort zu ķeksis.

Avots: ME III, 508

rīcags, rìcāgs ² Kr., Kl., Lis., Golg., Kreuzb., ricāks ² Nerft; auch rīce̦gs U., ein dickes Tau U., das Ziehseil am Floss Bielenstein Holzb. 625, Aahof: caur re̦snu drāšu rīcagu žuogiem Izglītība 181. pluosta piesiešanai . . . lietuo rīcagu Etn. IV, 61. zē̦ns pievilkās ar ķeksi pie tilta un apmeta rīcagu ap stabu Jauns. In Sessw. sei rìcugs ² ein gewisser Teil vom Pferdegespann.

Avots: ME III, 535

žagargraûzis,

1) scherzhafte Bezeichnung des Hasen:
zaķītis žagargrauzis R. Kam. 36; Janš. Bārenīte 24. kur tu lēci, žagargrauzi? BW. 2313, 3;

2) scherzhafte Bezeichnung der Axt:
ķirvel, ķeksel, žagargrauzi! BW. 15998, 1.

Avots: ME IV, 785