Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķemmēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķemmēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizķemmēt

‡ àizķem̃mêt,

1) hinter etwas kämmen:
a. matus aiz ausīm;

2) ķemmējuot 2 (bis zu einer bestimmten Stelle) hingelangen:
a. aude̦klu līdz pusei C.

Avots: EH I, 34

apķemmēt

‡ apķem̃mêt, ein wenig kämmen (perfektiv): a. matus Bauske.

Avots: EH I, 96

atķemmēt

‡ atķem̃mêt atpakaļ, nach hinten zurückkämmen: atpakaļ atķē̦mmē̦ti mati.

Avots: EH I, 151

ieķemmēt

ìeķem̃mêt, (den Aufzug) in den Weberkamm einfädeln Dond.

Avots: ME II, 34

izķemmēt

izķemmêt, tr., auskämmen: matus (geniun: izsukāt); fig. ausessen: putru. Refl. - tiês, sich auskämmen, sich gehörig kämmen: tagad jau laika diezgan, var izķemmēties A. XX, 243.

Avots: ME I, 759

ķemmēt

ķem̃mêt,

2): auch AP., Ramkau, Salis;

3): auch Orellen, Sonnaxt.

Avots: EH I, 695

ķemmēt

ķem̃mêt, -ẽju, tr.,

1) kämmen:
galvu ;

2) Garn durch den Weberkamm ziehen
(auch ķemmuôt in dieser Bedeutung) ;

3) gehörig (fr)essen:
pats ķemmēju cūkas gaļu BW. 27225. [zirgi visu laiku auzas ķemmēja U.] lai ķemmē, cik uziet LP. VI, 757. Refl. -tiês,

1) sich kämmen:
meitas ķemmējas ;

2) sich durchschlagen, durchhelfen:
viņš ķemmējas it dūšīgi Wid. [Aus dem Deutschen.]

Avots: ME II, 363, 364

noķemmēt

nùoķem̃mêt, tr.,

1) abkämmen:
nuoķemmēju sev galviņu BW. 14088, 2;

2) aufessen:
šie nuoķemmē visu MWM. X, 592. [zirgi visas auzas smuki nuoķemmēja U. (unter ķemmēt).]

Avots: ME II, 805

pārķemmēt

pãrķem̃mêt, ‡

2) "atkārtuot dzijas vērpšanu ķemmē" Seyershof: ieķemmēju audaklu, bet neaužas; būs jāpārķemmē.

Avots: EH XIII, 204

pārķemmēt

pãrķem̃mêt, tr., überkämmen: matus Stari I, 179.

Avots: ME III, 162

pieķemmēt

pìeķem̃mêt Spr.,

1) an-, drankämmen;

2) "нахватать(ся) съѣдобнаго."

Avots: ME III, 263

saķemmēt

saķem̃mêt, tr.,

1) glattkämmem; fertigkämmen:
matus. viņi jau galvas bij saķemmējuši Vēr. I, 1456;

2) (Garn) durch den Weberkamm ziehen
(perfektiv): tuo (= aude̦klu) tad uzbuomēja..., sanītīja, saķemmēja un sāka aust Kaudz. Ve̦cpiebalga 54. Refl. -tiês, sich kämmen (perfektiv): viņš saķemmējās Kleinb. st. 58.

Avots: ME II, 662

uzķemmēt

uzķem̃mêt, kämmen (perfektiv), aufkämmen: matus. Refl. -tiês, sich kämmen (perfektiv): ve̦cākie kungi bija uzķemmējušies tâ MWM. X, 354.

Avots: ME IV, 349

Šķirkļa skaidrojumā (1)

nopembelēties

‡ nuopem̃belêtiês Seyershof "savīties, sagrìezties pikā"; meitas gāja nuopembelējušās, kad nebij laika galvu ķemmēt.

Avots: EH II, 74