ķencete
ķeñcete,
1): man zaļā ķencette (Var.: ķeselīte); kuo dieviņš man iedeva, tuo iebāzu ķencelē (Var.: ķeselē, ķešiņā) BW. 33651 var.;
5): "ein altes hölzernes Gefäss für Spülicht oder Schweinefutter
(mit en̂ 2 )" Seyershof; ein schmutziges Gefäss" (mit en̂ 2 ) Ruj.; ‡
7) "?": tautu dē̦la istubiņa kā mē̦re̦na ķencetīt[e]; es, pādīti dīdīdama,sapinuos zirnājuos Tdz. 36758.
Avots: EH I, 695
1): man zaļā ķencette (Var.: ķeselīte); kuo dieviņš man iedeva, tuo iebāzu ķencelē (Var.: ķeselē, ķešiņā) BW. 33651 var.;
5): "ein altes hölzernes Gefäss für Spülicht oder Schweinefutter
(mit en̂ 2 )" Seyershof; ein schmutziges Gefäss" (mit en̂ 2 ) Ruj.; ‡
7) "?": tautu dē̦la istubiņa kā mē̦re̦na ķencetīt[e]; es, pādīti dīdīdama,sapinuos zirnājuos Tdz. 36758.
Avots: EH I, 695