izķengātizķeñgât, tr., durch -, beschimpfen: es viņu izķe̦ngāju. tu būsi izķe̦ngāta sieva uz visiem laikiem A. XVI, 263.Avots: ME I, 759
ķengātķe̦ñgât, -ãju, intr., tr., schmähen, schimpfen, besudeln: tagad viņu ķe̦ngā pa visām avīzēm. Refl. -tiês,1) fürchterlich schimpfen, fluchen: viņš plītē, dzeŗ, ķe̦ngājas LP. II, 21;2) einander besudeln, schimpfen, schmähen. Subst. ķe̦ñgâšana, das Schmähen; ķe̦ñgãjums, die Schmähung: viņš tuo par ķe̦ngājumu apsūdzēja; ķe̦ñgâtãjs, der Schmähende.Avots: ME II, 365
noķengātnùoķe̦ñgât, tr., beschimpfen, heruntermachen: viņš ņēmis tevi līdz pēdīgam nuoķe̦ngāt B. Vēstn.Avots: ME II, 805
saķengātsaķe̦ñgât,1) verderben, verhunzen: s. ēdienu C., Jürg. kurpnieks saķe̦ngājis zābakus Siuxt, Frauenb. saķe̦ngājis labu vārdu Bauske;2) verunglimpfen: s. valuodniekus.Avots: ME II, 662