ķiķināt
ķiķinât, ‡
2) necken
Lems. Refl. -tiês, ‡
3) (einander) necken
Lems.: neķiķinājies ar bē̦rniem!
Avots: EH I, 702
2) necken
Lems. Refl. -tiês, ‡
3) (einander) necken
Lems.: neķiķinājies ar bē̦rniem!
Avots: EH I, 702
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķiķināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķiķināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
ķiķināt
ķiķinât, intr., versteckt lachen, kichern Gr. - Sessau: tur kalnā visuos kaktuos šņakst un ķiķina MWM VII, 817. acīm ķiķinādama Vīt. 53. Refl. -tiês,
1) unter sich kichern, charmieren:
kuo jūs tur ķiķinieties? Mar. sieva ķiķinājās un juokuojās ar brālē̦nu. lakstuoties, ķiķināties Brig. Ceļa j. 107; ["karinâties Bers.: kuo tu ķiķinies ap mani?];
2) kokettieren:
skuķei jāķiķinās spuoguļa priekšā Druva I, 1399. viņa citu ne˙kā nezin, kâ pie spieģeļa ķiķināties Naud.
Avots: ME II, 380
1) unter sich kichern, charmieren:
kuo jūs tur ķiķinieties? Mar. sieva ķiķinājās un juokuojās ar brālē̦nu. lakstuoties, ķiķināties Brig. Ceļa j. 107; ["karinâties Bers.: kuo tu ķiķinies ap mani?];
2) kokettieren:
skuķei jāķiķinās spuoguļa priekšā Druva I, 1399. viņa citu ne˙kā nezin, kâ pie spieģeļa ķiķināties Naud.
Avots: ME II, 380
paķiķināties
paķiķinâties, ein wenig charmieren, den Hof machen: Mač, paķiķinies ar Kaču! Lapsk.
Avots: ME III, 53
Avots: ME III, 53