ķibelêt: belästigen - auch Oknist;"zwisten, uneins sein" Lng. Refl. -tiês: auch Sonnaxt (hier auch in der Bed. "niķuoties"). Wenigstens in der Bed. "Handel machen; zwisten" auch das aktive ķibelêt aus dem Nd.
ķibelêt, -ẽju,Händel machen; Hindernisse in den Weg stellen, Unannehmlichkeiten bereiten, belästigen:mātes dēļ mani neķibēlē vairāk LP. IV, 81. pabēris ērzelim auzas, lai neķibe̦lē̦tu viņu IV, 203. visādi mēdza panāksniekus ķibelēt BW. III, 1, 37. Refl. -tiês,sich zanken, in Unfrieden leben. Subst. ķibelêšana,das ķibelēšanas iekšā BW. III, 1, 40; ķibe̦lê̦tãjs,einer, der Schwierigkeiten macht:precinieks mācēja ķibe̦lētājiem labi pretī strīdēties BW. III, 1, 57. [ķibelêt wohl von ķibele abgeleitet, während ķibelêties wohl aus mnd. kibbelen"in Wortwechsel sein" entlehnt ist, vgl. Thomsen Beröringer 261.]