Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķiemele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķiemele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

ķiemele

I ķiẽmele(s): auch Iw., (n. pl. ķiẽme̦ls) Suhrs; n. s. ķiẽmelis dass. Pussen. Aus nd. kömel "Kümmel". s. Sehwers Unters. 65.

Avots: EH I, 707



ķiemeles

I ķiẽmele(s): auch Iw., (n. pl. ķiẽme̦ls) Suhrs; n. s. ķiẽmelis dass. Pussen. Aus nd. kömel "Kümmel". s. Sehwers Unters. 65.

Avots: EH I, 707


ķiemeles

II ķiẽmeles Salis "aude̦kla krusti, kas vajadzīgi, lai aude̦kls šķiŗas un atspuoli var šaut cauri". ķ- unter livischem Einfluss aus šķ-, vgl. šķiemele und šķiemene 1.

Avots: EH I, 707



pašķiemele

[pašķìemele, der Zwischenraum des Garnaufzugs, den das Weberschiffchen durchfliegt: aude̦klu grūti aust, ja maza pašķiemele Jürg.]

Avots: ME III, 114


šķiemele

šķiemele,

1): auch (mit iẽ ) Lems.; ‡

3) šķiẽmeles (od. šķiẽmeļi?) Salis "kuociņi, kuo iesprauž šķē̦rumuos, kur šķērējuot iemest aude̦kla krustus."

Avots: EH II, 640


šķiemele

šķiemele,

1) der Zwischenraum, welchen das Weberschiffchen durchfliegt
U., (mit iẽ) Jürg., (mit ìe 2 ) Golg., Sessw., (mit 2 ) Karls., Ruj.; Plur. šķiemeles, die Zwischenräume zwischen einer oberen und einer unteren Fadenlage (bei der Bandweberei), wo der Einschlagfaden hindurchgeleitet wird Biefenstein Holzb. 419;

2) "plaisa": Jancis iegriêza pirkstā lielu šķiemeli ar nazi Salisb. Aus *šķiedmele; zu šķiêst, vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 385.

Avots: ME IV, 52

Šķirkļa skaidrojumā (4)

šāviens

šãviêns, ‡

3) ein Schlag:
šautu viņiem katram pāra šāvienu pa ... gurniem Janš. Apsk. 1903, S. 474; ‡

4) ein zeitlich begrenztes schnelles Schieben od. Stossen:
maizi krāsnī šaujuot kukulis apvētās pašā šāvienā PV. aužuot skaita atspuoles šāvienus (cauri šķiemelei 1) Sonnaxt.

Avots: EH II, 624


šķiemene

I šķiemene Lubn., Stomersee, (mit ìe 2 ) Saikava, šķiemine 2 Warkl., šķiêmenis 2 Bauske, = šķiemele 1; šķieminis 2 Gr. - Buschh. "starpa, kas ruodas lumstu ieliekuot"; šķiemenis Bielenstein Holzb. 394, 410, 425, šķiemens, šķiemins Wessen, die Scheidung der Aufzugsfäden; Plur. šķiemeņi Elv., šķiemiņi 2 Warkh., = lumsti; šķiemeņi U., Bielenstein Holzb. 400, die über den lumstiņi sich kreuzenden Fäden beim Weben: ieliek šķiemenē lumstus A. XI, 84. lejā bij vēl viena tapa, kurai dzijām vajadzēja vienu reizi iet pa virsu, uotrureiz pa apakšu, lai iznāktu šķiemiņi Jauns. Baltā gr. I, 132. lumstu uzde̦vums ir dzijis uzturēt zināmā kārtībā: starp dzijīm uzturēt tâ sauktuo šķiemeni Laud.; šķiemeņi L., St., dünne Späne, die der Weber beim Weben zwischen das Gewebe legt. Mit iem aus iedm. Nebst šķeimini und li. nom. pl. skie(d)menys "Webergänge" zu šķiêst.

Avots: ME IV, 52


sperkle

sper̂kle,

1) "?": kad zirgs labi iet, tad saka, ka jam laba s. Liepna;

2) = šķiemele 1 Liepna.

Avots: EH II, 548


žobele

žuôbele: (lietum līstuot) ž. (mit "uõ") te̦k (= nuo jumta malas piles te̦k) Dond.; "= šķiemele 1" (mit uõ) Lems.

Avots: EH II, 823