Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķilvis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķilvis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
ķilvis
ķil˜vis, der Hühnerkropf N. - Kmph. [Wohl in liv. Munde aus šķilvis (s. dies) enstanden.]
Avots: ME II, 381
Avots: ME II, 381
šķilvis
šķilvis,
1): auch (mit il˜ ) Zögenhof; zuosu š. BW. 19368; ‡
2) "?": ai, tu š., tautu dē̦ls, tavu tādu skaistumeņu! BW. p. 382, 10. strada šķilv[j]a nepiejēme, kam biķeri sadauzīja Tdz. 37376. ak, tu šķilvja (Var.: škelv[j]a, šķelmja) tautu dē̦ls, tavu drīzu kumēleņu! BW. 17912, 1 var. Zur Etymologie s. auch Lidén KZ. LXI, 23 ff. und Stuart E. Mann Language XVII, 14.
Avots: EH II, 636
1): auch (mit il˜ ) Zögenhof; zuosu š. BW. 19368; ‡
2) "?": ai, tu š., tautu dē̦ls, tavu tādu skaistumeņu! BW. p. 382, 10. strada šķilv[j]a nepiejēme, kam biķeri sadauzīja Tdz. 37376. ak, tu šķilvja (Var.: škelv[j]a, šķelmja) tautu dē̦ls, tavu drīzu kumēleņu! BW. 17912, 1 var. Zur Etymologie s. auch Lidén KZ. LXI, 23 ff. und Stuart E. Mann Language XVII, 14.
Avots: EH II, 636
šķilvis
šķilvis (li. skil˜vis "Magen"), s. šķilva. Nach Walde Vrgl. Wrtb. II, 594 wohl zu šķelˆt.
Avots: ME IV, 41
Avots: ME IV, 41
Šķirkļa skaidrojumā (8)
ķila
ķila,
1) der Bruch, Hodenbruch
Nerft, Bers.;
2) der Hühnermagen
Ruj. n. U. [In der Bed. 1 nebst li. kýla aus r. килá resp. poln. kiła dass.; zur Bed. 2 vgl. ķilvis.]
Avots: ME II, 380
1) der Bruch, Hodenbruch
Nerft, Bers.;
2) der Hühnermagen
Ruj. n. U. [In der Bed. 1 nebst li. kýla aus r. килá resp. poln. kiła dass.; zur Bed. 2 vgl. ķilvis.]
Avots: ME II, 380
ķilis
ķillis
šķilbis
šķillis
šķilmis
šķilsts
šķilva
šķilva,
1) šķilva Manz. Lett., L., U., šķilvis LKVv., Nigr., (mit il˜) Frauenb., Sessau, Siuxt, Widdrisch, (mit ilˆ 2 ) Autz, Bershof, der Magen (von Vögeln);
2) šķilva St., šķilvs Wessen, ein Fressbauch.
Avots: ME IV, 41
1) šķilva Manz. Lett., L., U., šķilvis LKVv., Nigr., (mit il˜) Frauenb., Sessau, Siuxt, Widdrisch, (mit ilˆ 2 ) Autz, Bershof, der Magen (von Vögeln);
2) šķilva St., šķilvs Wessen, ein Fressbauch.
Avots: ME IV, 41