apķirmināt
apķirminât Kurs., tr., bepatschen, beschmieren Grünh., Bauske. apķirmināts kuoks, vom Holzbohrer (ķirmis) angefressenes Holz Grünh.
Avots: ME I, 98
Avots: ME I, 98
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķirmināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķirmināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
ieķirmināt
ieķirmināt
ìeķirminât, anbohren Bl. I, 418;
2) "anfangen etwas falsch zu machen"
Alt - Rahden: kâ tu tuo cimdu esi ieķirminājusi? ne tur pareizs raksts, ne šis ne tas Neu - Bergfried.
Avots: ME II, 35
2) "anfangen etwas falsch zu machen"
Alt - Rahden: kâ tu tuo cimdu esi ieķirminājusi? ne tur pareizs raksts, ne šis ne tas Neu - Bergfried.
Avots: ME II, 35
izķirmināt
izķir̃minât, durchlöchern, aushöhlen, Gänge im Holze machen: gultu Kand. [Refl. - tiês, durchlöchern, hohl, wurmstichig werden Wid.]
Avots: ME I, 760
Avots: ME I, 760
ķirmināt
ķirmināt
ķirminât, tr., bohren, Gänge im Holze machen (von Würmern) U. Refl. -tiês, sich mit einer kleinlichen Sache befassen: kuo tu tur ķirminies gar tīkliem Ekau.
Avots: ME II, 384
Avots: ME II, 384
pašķirmināt
sašķirmināt
sašķirminât 2 , allzu sauer werden lassen: s. putru Golg. sašķirminâtiês, sich beeilen, sich zusammennehmen: s. darbā Bauske. sašķirstît,
1) lange vergebens blättern:
sašķirstīja grāmatu ilgi, bet nevarēja vairs tuo vietu atrast;
2) sašķir̃ties machen:
viņš man sašķirstījis grāmatu Golg.;
3) zerteilen, zerlegen:
s. linus pielupuos Bauske;
4) s. bārdu, den Bart in Ordnung bringen
Jürg.
Avots: ME III, 756
1) lange vergebens blättern:
sašķirstīja grāmatu ilgi, bet nevarēja vairs tuo vietu atrast;
2) sašķir̃ties machen:
viņš man sašķirstījis grāmatu Golg.;
3) zerteilen, zerlegen:
s. linus pielupuos Bauske;
4) s. bārdu, den Bart in Ordnung bringen
Jürg.
Avots: ME III, 756
sašķirmināt
šķirmināt
šķir̃minât Salis, (mit ìr 2 ) Bers., fördern Fest., Nötk., beeilen Salis: darbus Salis. visādi mudināju, lai varē̦tu gaitu šķirmināt Fest.; anspornen Smilt.
Avots: ME IV, 44
Avots: ME IV, 44
Šķirkļa skaidrojumā (2)
izčirmināts
izčirminâts, von Insekten zerfressen Biel. n. U.; [vielleicht mit ostle. č aus ķ; vl. izķirmināts].
Avots: ME I, 723
Avots: ME I, 723
izķermināt
izķerminât, tr.,
1) besudeln, beschmutzen
KLVv.;
2) durchlöchern
Grünh. Vgl. izķirmināt.
Avots: ME I, 759
1) besudeln, beschmutzen
KLVv.;
2) durchlöchern
Grünh. Vgl. izķirmināt.
Avots: ME I, 759