Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļēpa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļēpa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

kļēpa

‡ kļẽ̦pa Kegeln, Lems., Ruhental, nasser Schnee; Schlackerwetter: k. nāk zemē Kegeln. tāds (sic!) k., ka ne rādīties ārā! Ruhental.

Avots: EH I, 625

kļēpains

kļẽ̦paîns, weich, wässerig: kļē̦pains sniegs; kļē̦paina labība (= kas izkļē̦pājusi); kļē̦paina maize C., kļē̦pains ceļš N. - Peb.; [kļ. laiks, Schlackerwetter Nötk.].

Avots: ME II, 239

ļēpa

I ļē̦pa,

1) s. lē̦pa I;

2) auch: ļēpe, ein Klumpen einer weichen od. dickflüssigen Masse (von Kot u. Schnee):
(sniegs nāk lielām lē̦pām Nötk.]; s. auch ļe̦pa II.

Avots: ME II, 539

ļēpa

II ļê̦pa [li. ľė´pa "schlaffer, schwerfälliger Mensch"], comm., ein Mensch, der ungeschickt, langsam geht Mar. n. RKr. XV, 125. Vgl. lê̦ps [und li. ľė˜pti "schlaff werden" bei Büga KZ. LI, 120].

Avots: ME II, 539

ļēpača

‡ ļê̦pača 2: Frauenb. "ein langsam gehender Mensch".

Avots: EH I, 772

ļēpains

[ļē̦paîns, grosse Flocken bildend: ļ. sniegs Dresth., N.-Peb.]

Avots: ME II, 539

ļēpalas

‡ ļê̦palas 2 Frauenb. "noch weiche (nich trockene) HeubüscheI in getrocknetem Heu".

Avots: EH I, 772

ļēpans

‡ ļe̦pans (mit hochle. áe̦?) Alsw., Kalnamols "kas lē̦nām iet uz priekšu" (Subst.).

Avots: EH I, 772

ļēpata

ļē̦pata,

1) ein abgerissenes Stück Haut mit dem daranhängenden Fleisch:
atplēst ciskai ļē̦patu Gr.-Sessau;

2) ein schmutziges Frauenzimmer
Naud.

Avots: ME II, 539

ļēpatiņi

ļē̦patiņi, in sniega ļē̦patiņi, Schneeflocken Ruj. n. U.

Avots: ME II, 539