Paplašinātā meklēšana

ļēpe,

1): ein hartgewordener Mist- od. Kotklumpen
(mit ê ² ) Siuxt: guovis slapjas būdamas nuoguļas tādas ar vienām ļēpēm.

Avots: EH I, 772

ļēpe, s. ļe̦pa II.

Avots: ME II, 540

II ļe̦pa Lub., ļē̦pa Mat., ļēpe [Weinsch.],

1) eine unformlich zusammengeballte Masse, ein Klumpen:
sniegs nāca le̦pām zemē Aps., Lub., Smilt. Bei Niedra: sniegs nāca lielām lē̦pām, mīkstām lē̦pām A. XIV, 241. viņš iespļauj man lielu ļe̦pu acīs Latv. guovju ļē̦pas (ļēpes Schrund. LP. VII, 561), [ļe̦pas Ruj., Drosth.], Kuhfladen LP. VI, 59; Etn. II, 14. jāsaslauka tie gruži, ļē̦pas, kas svešajam nuo kājām uz grīdas palikušas LP. V, 12. zīšķis sazīžļāts vienā ļēpē Naud.;

[2) ļe̦pa, eine alte Mütze Serbigal;
"stērbele, skarä Lis. - Im Grunde wohl identisch mit ļe̦pa I; vgl. auch r. лепёха "flacher Fladen".]

Avots: ME II, 537

I ļē̦pa,

1) s. lē̦pa I;

2) auch: ļēpe, ein Klumpen einer weichen od. dickflüssigen Masse (von Kot u. Schnee):
(sniegs nāk lielām lē̦pām Nötk.]; s. auch ļe̦pa II.

Avots: ME II, 539