Paplašinātā meklēšana

àizšļakstêt, ‡

2) schallend hin-, wegspritzen
(intr.): kâ zē̦ns sita ar rīksti, tâ ūdens tālu aizšļakslēja Oknist.

Avots: EH I, 56

àizšļakstêt, vollspritzen: lai nelaiķim neaizšļakstuot acis BW. III, 3, 865.

Avots: ME I, 55

apšļakstêt, ‡

2) nach allen Seiten hin spritzen
(intr., perfektiv): strutas vien apšļakstēja Kaudz. Izjurieši 92.

Avots: EH I, 119

apšļakstêt, -u, -ēju, intr., bespritzt werden: asinīm apšļakstējusi ruoka A. XII, 573.

Avots: ME I, 129

‡ atšļakstêt, schallend herspritzen (intr.) C., Jürg. u. a.: šļakatas (dubļi) atšļakstēja līdz ceļa malai.

Avots: EH I, 174

ìešļakstêt, plätschernd sich wohin ergiessen: vilnis iešļakst par malu laiviņā Stari I, 44. Refl. - tiês, ein plätscherndes Geräusch von sich geben, anfangen zu plätschern: ūdens duobji iešļakstas straignā meže̦ze̦ra atvarā Vēr. II, 1302.

Avots: ME II, 77

‡ izžļakstêt, weich werden (perfektiv) Dunika: sniegs pavasarī izžļakstējis.

Avots: EH I, 499

ļakstêt, -u, -ẽju, intr., lärmen, bellen: vai nerimsiet? vai man vēl ļakstēsiet? Lautb. ļaku, Interj. in Verbindung mit ļiku zur Bezeichnung des Geriiusches, welches durch nasses Schuhwerk beim Gehen erzeugt wird: pa dienu ļiku ļaku Tr. III, 846.

Avots: ME II, 530

nùošļakstêt, ‡ Refl. -tiês, = nùošlakstêt: svieda ... bluķi ūdenī, ka nuošlakstējās vien Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 94.

Avots: EH II, 95

nùošļakstêt, nùošļekstêt, intr.,

1) einen platschenden, plätschernden Schall von sich geben:
dubļi vien nuošļakstēja BW. 13611, 5. viļņi nuošļakst A. XXI, 185. viņa vārdi laiž pret sienu, ka nuošļekst vien LP. I, 115,

2) "bespritzt sein"
Spr.

Avots: ME II, 867

[nùožļakstêt, einen plätschernden Laut von sich. geben: nuožļakstēja ūdens Leijerk. I, 199. flhnlich das Refl. -tiês: le̦dum ielūstuot ūdens nuožļakstējās Dunika.]

Avots: ME II, 894

pļakstêt, -u, -ẽju, viel schwatzen, klatschen : mātītes pus˙dienas pļaksčēja Plm. n. RKr. XVII, 73. Vgl. plakš(ķ)êt und pļekstêt.

Avots: ME III, 365

sašļakstêt, bespritzt schmutzig werden: drēbes sašļakstēja dubļiem Salis.

Avots: ME III, 757

šļakstêt: tauki te̦k ... šļakstē̦dam[i] Tdz. 56889.

Avots: EH II, 643

šļakstêt, -u, -ẽju Wessen, platschen, plätschern U.; spritzen Allunan n. U., Spr.; schmatzen (namentl. von Ferkeln) U.; vom Schall, der beim Waten durch Kot od. beim Gehen mit durchnässtem Schuhwerk entsteht Wahnen: šļakst... ūdens Vēr. II, 1213. brien kâ lācis, dubļi vien šļakst Nötk., RKr. VI, 372. laiva šļakstē̦dama liduoja uz priekšu Jaun. mežk. 87. šļiekas vien šļakst Niedra Kad mēnesis dilst 39. zvē̦rs vēl trakāki vepri kuodis - tâ kuodis, ka tik šļakstējis vien Upīte Medn. laiki; von schallendem Schlag: vai acs, vai galva, šļakst vien tik nūja virsū JIgRKr. III, 73. Refl. -tiês, plätschern Dr., spritzen: ūdens šļakstas Dr. viļņi šļakstas līdz pat kuoku galiem Pas. IV, 88 (aus Selg.).

Avots: ME IV, 62

uzšļakstêt, (auf etw.) aufspritzen (intr.): ūdens uzšļakst gaisā Biaum. Pie skala ug. 243 (ähnlich: A. Upītis J. l. 35). man uzšļakstēja ūdens. daža... pilīte uzšļakstēja it kâ plaukstām situot... līdz... Liepavuotam Valdis Stabur. b. 15. viņš svieda kaļķus tâ, ka lai tam uzšļakstē̦tu Baltpurviņš I, 47; schallend emporspritzen (intr.).

Avots: ME IV, 389

uzžļakstêt Dunika, = uzšļakstêt: ūdinis man uzžļakstēja (no spaņņa) uz kāju Dunika. uzžmaugt, (auf etw.) aufdrücken: uzžmaugt ce̦puri galvā Pankelhof.

Avots: ME IV, 402

žļakstêt,

1): auch Kal.;

2): naudas lāde žļakstē̦dama nuogrimusi Pas. XV, 16.

Avots: EH II, 820

žļakstêt, -u, -ẽju,

1) = šļakstêt Wid., Ahs., Bauske, Biržgalis, Burtn., Dickeln, Dond., Dunika, Erlaa, Frauenb., Gotthardsnerg, Gramsden, Kārsava, Kegeln, Lenzenhof, Luttr., Mar., Marzenhof, Pilda, Raiskum, Ramelshof, Schibbenhof, Schujen, Selg., Serben, Sermus, Smilt., Trik., Wesselshof, Wolmarshof: brien pa peļķi, ka žļakst vien Serben. brieņ pa dubļiem, ka žļakst Ahs. gāja, ka ūdens vien žļakstēja Trik. žļakst vien, kad cūka ē̦d N. - Peb. sabristas kājas (pastalas Schibbenhof) žļakst Dunika;

2) vom Schall, der beim Fallen eines weichen und schweren Gegenstandes
(Ekau, Grünw.) od. beim Schlagen auf einen solchen Gegenstand (Drosth., Sessau) entsteht: sita, ka žļakstēja vien Drosth. kuoki nuocirsti gāžas, ka žļakst vien N. - Peb.

Avots: ME IV, 815

I šļakât: (Wasser) mit der Hand spritzen Dunika, OB.; "plätschern (šļakstēt)" Spiess. Refl. -tiês: auch Rutzau.

Avots: EH II, 643

šļapstêt, schallnachahmendes Verbum, bezeichnend den Laut, der beim Schmatzen entsteht: muti šļapstinuot ruodas truoksnis, kuo, apzīmē par šļapstēšanu Salis. kustina lūpas, ka šļapst vien Wessen; "drusku šļakstēt" Nötk.

Avots: ME IV, 64