Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ļaundieniņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļaundieniņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
ļaundieniņa
ļaũndieniņa,
der bose Tag, das bose Verhängnis: dieniņ, mana ļauudieniņa, tu atgāji nezinuot BW. 27456. Gew. ļauna diena.Avots: ME II,
532 Šķirkļa skaidrojumā (1)
ļauns
ļaũns,
1) böse, übel: ķēniņš, tuo dzirdē̦dams, paliek briesmīgi ļauns LP. IV, 24.
ļauni gari, böse Geister. Sprw.:
tā jau pasaules alga, labam ļauna atmaksa. es savai līgavai ļauna varda nesacīju BW. 22710.
ļauna diena, s.
ļaundieniņa. (Als Subst.)
der Böse, das Bose, das Übel: ļaunam ļauni darbi. Sprw.:
labs nav bez ļauna. ne˙ka ļauna neduomādams, viņš negāja pie uguns Dīcm. I, 16.
tev ļauns ne˙kas nenuotiks LP. VII, 232.
tie ļauniņa nedarīja BW. 6464.
ļaunu od.
par ļaunu od.
ļaunā ņemt, übel nehmen: neņem par ļaunu, (ļaunu BW. 25484),
ļaunā! ar ļaunu ne˙kā laba neizdarīsi. diezin, kas mani pieminēja un vai par labu, vai par ļaunu Etn. I, 55;
2) link, verkehrt: ļaunā puse, die linke Seite: drēbēm jāapgriež ļaunā puse Tr. 507.
[Am ehesten wohl identisch mit li. liáunas "geschmeidig, biegsam, lose; bose" (s. Leskien Nom. 355, Persson BB. XIX, 279 ff., v, d. OstenSacken IF. XXXIII, 222 f., Būga KZ. LII, 91, der hinsichtllch der Bedeutung auf slav. lǫkavъ "ränkevoll, bosartig" verweist; s. auch die Parallelen bei Berneker Wrtb. I, 740) und (etwa mit einer Urbedeutung "lose") ein Verbaladjektiv zu ļaũt (s. dies), s. Persson Beitr. 711; dass hierher auch slav. ľutъ "grimmig, grausam" gehore (wie Mikkola RSI. I, 9 und v. d. OstenSacken 1. c. annehmen), ist wegen der teilweise abweichenden Bedeutung und Intonatlon (serb. ljût) recht zweifelhaft. Zur Bed. 2 vgl. semasiologisch estn. paha "schlecht, übel, bose": (Komparativ) pahem "link", pahem-pōl "auf der verkehrten Seite".]Avots: ME II,
532