Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ļeka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļeka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (36)
ļeka
ļeka
ļeka
II ļe̦ka: auch Bauske, Kaugurciems, Siuxt, (die Schlinge eines Seiles) Kokn. n. BielU.; ļe̦kā iet Kokn. n. BielU., an der Schlinge eines Seiles ein Boot stromaufwärts ziehen.
Avots: EH I, 770
Avots: EH I, 770
ļeka
II ļe̦ka, die Schleife, Schlinge, Ose Naud., Smilt. (vgl. ļaka): nuove̦lk zābakus un pakar aiz viņu ļe̦kām pie naglas Deglavs Riga I, 8.
Avots: ME II, 534
Avots: ME II, 534
ļeka
ļeka
ļekabiksa
ļekacis
ļekadu
ļekainis
ļekainis
ļekainītis
ļe̦kaînĩtis "?": ļiku ļe̦ku ļe̦kainīti! (gemeint ist damit der pũķis) LF. VI, 50. [ļe̦kainis, jem., der wegläuft oder heimlich weggeht Morizberg oder "wer schnell läuft" (z. B., so auch in Grünh., ein Hase).]
Avots: ME II, 534
Avots: ME II, 534
ļekains
ļekanāties
‡ ļe̦kanâtiês PV. "schlaff herunterhangen": vistām skrienuot vai ejuot ļe̦kanājus lielās sekstes.
Avots: EH I, 770
Avots: EH I, 770
ļekans
ļe̦kans,
1): auch Mežamuiža (Grenzhof). Nach Scheftelowitz KZ. LVI, 185 gehört ļ. 2 zu li. lekmenė und bulg., serb. lokva "Pfütze".
Avots: EH I, 770
1): auch Mežamuiža (Grenzhof). Nach Scheftelowitz KZ. LVI, 185 gehört ļ. 2 zu li. lekmenė und bulg., serb. lokva "Pfütze".
Avots: EH I, 770
ļekans
ļe̦kans,
1) schlaff, schlotternd
C., Smilt., Erlaa, [Fest.], Mar.: ruokas, luacekļi karājas ļe̦kani Sudr. E. [paģībis cilvē̦ks paliek tāds ļe̦kans kâ lupata Stenden, Behnen.] vaibsti ļe̦kani Stari 1, 119. rasas pilnais zieds kļuva ļe̦kans kâ ve̦se̦lu dienu pie ce̦pures nē̦sāts Jauns, uotrai mēle stīvāka, bet trešai atkal pārāk ļe̦kana Latv.;
2) kotig Dickeln
n. U. [Zur Bed. 1 vgl. leceklis; zur Bed. 2 - ļe̦ka I, s. Leskien Nom. 385.]
Avots: ME II, 534
1) schlaff, schlotternd
C., Smilt., Erlaa, [Fest.], Mar.: ruokas, luacekļi karājas ļe̦kani Sudr. E. [paģībis cilvē̦ks paliek tāds ļe̦kans kâ lupata Stenden, Behnen.] vaibsti ļe̦kani Stari 1, 119. rasas pilnais zieds kļuva ļe̦kans kâ ve̦se̦lu dienu pie ce̦pures nē̦sāts Jauns, uotrai mēle stīvāka, bet trešai atkal pārāk ļe̦kana Latv.;
2) kotig Dickeln
n. U. [Zur Bed. 1 vgl. leceklis; zur Bed. 2 - ļe̦ka I, s. Leskien Nom. 385.]
Avots: ME II, 534
ļekata
I ļe̦kata,
1) der Fuss
[Gramsden], Bārda: [likt (um Mitau) oder taisīt (Stenden) oder laist ļe̦katas (=ļe̦kas) vaļā Siuxt, Nötk., MSil., Nitau, Wenden, Roop, Ronneb., Serben, Schujen, Sessw., Fehsen, N.-Schwanb., Peb., Schrunden, Doblen, Naud., Sessau, Wilzen, Irmelau, Dselden, Ober-Bartau, Grünh. oder aizlaisties ļe̦katu ļe̦katām Schwitten oder aizskriet ļe̦katās um Mitau; ļe̦kata, das Bein eines Hasen Wilsenhof];
2) der Springer:
šādu apgausinātāju krupi dēvē arī par ļe̦katu māti, par augstlēcīti LP. VII, 320.
Avots: ME II, 534, 535
1) der Fuss
[Gramsden], Bārda: [likt (um Mitau) oder taisīt (Stenden) oder laist ļe̦katas (=ļe̦kas) vaļā Siuxt, Nötk., MSil., Nitau, Wenden, Roop, Ronneb., Serben, Schujen, Sessw., Fehsen, N.-Schwanb., Peb., Schrunden, Doblen, Naud., Sessau, Wilzen, Irmelau, Dselden, Ober-Bartau, Grünh. oder aizlaisties ļe̦katu ļe̦katām Schwitten oder aizskriet ļe̦katās um Mitau; ļe̦kata, das Bein eines Hasen Wilsenhof];
2) der Springer:
šādu apgausinātāju krupi dēvē arī par ļe̦katu māti, par augstlēcīti LP. VII, 320.
Avots: ME II, 534, 535
ļekata
ļekata
II ļe̦kata,
1) die Klatschbase
Kalleten;
2) ļe̦katas, das Gerede, das Geklatsch
[Schlampen, Sternhof], Bauske, Druw.
Avots: ME II, 535
1) die Klatschbase
Kalleten;
2) ļe̦katas, das Gerede, das Geklatsch
[Schlampen, Sternhof], Bauske, Druw.
Avots: ME II, 535
ļekata
ļekatas
[ļe̦katas,
1) Fetzen, Lumpen, Rockzipfel: skrēja, ka ļe̦katas vien lēca gaisā Lis.;
2) Speichel, der einem laufenden Hunde aus dem Maule fliesst
Fockenhof; vgl. dazu ļe̦ka I.]
Avots: ME II, 535
1) Fetzen, Lumpen, Rockzipfel: skrēja, ka ļe̦katas vien lēca gaisā Lis.;
2) Speichel, der einem laufenden Hunde aus dem Maule fliesst
Fockenhof; vgl. dazu ļe̦ka I.]
Avots: ME II, 535
ļekatāt
ļekause
ļekausis
ļekausis
ļe̦kàusis [Mar., AP., Nötk., Lennew., MSil., Schlokenbeck, um Mitau, Matkuln, Stenden, Ruj., Wenden, Ronneb., Roop, Seppkull, Schujen, Wilzen, Naud., Gr"nh., Sessau, Gramsden, Kalleten, Schrunden, Bauske, Kalz., Dselden, Gold.], le̦kausis C., Smilt., [Ober-Bartau, Golg., Tirs., N.-Schwanb., Selsau], ein Wesen mit schlaff niederhängenden Ohren, ein Schlappohr: [ļe̦kausis Luttr., Usmaiten, Gr.-Ronnen], ļe̦kause - cūka, kuŗai ausis uz zemi nuokārušās Etn. I, 153. cūkas ausis stāv nuoļe̦kušas, kāpēc arī vepri sauc par ļe̦kausi IV, 130. lieluo ļe̦kausi, nāc spē̦kuoties! LP. I, 39; [ļe̦kausis Lis. und um Mitau und Mar. auch als Schimpfwort von einem liederlichen und ungeschickten Menschen. - Vgl. leceklis] und li. lėkausis "der Schulohrige" Kurschat.]
Avots: ME II, 535
Avots: ME II, 535
pārļekatot
‡ pā`rļe̦katuôt, nach Hause kommen: aitas ... pārļe̦katuoja mājās R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 164.
Avots: EH XIII, 206
Avots: EH XIII, 206
pļeka
pļe̦ka,
1) ein Kuhfladen
U., Freiziņ, Drosth.;
2) der Pl. pļe̦kas, leeres Geschwätz
Ramelshof. Zur Bed. 1 vgl. plaka 1, zur Bed. 2 - plekšêt 1.
Avots: ME III, 368
1) ein Kuhfladen
U., Freiziņ, Drosth.;
2) der Pl. pļe̦kas, leeres Geschwätz
Ramelshof. Zur Bed. 1 vgl. plaka 1, zur Bed. 2 - plekšêt 1.
Avots: ME III, 368
pļekadi
pļe̦kadi, In der Verbindung mit pļikadi, Interjektion: pļikadi, pļe̦kadi! aiz upītes velējās BW. piel. 2 29901.
Avots: ME III, 368
Avots: ME III, 368
pļekans
pļe̦kans, ein Kuhfladen Wid., ein Klumpen einer breiartigen Masse: mālu, sniega pļe̦kans Mar. viņš izspļāva šļieku pļe̦kanu Mar. n. RKr. XV, 132.
Avots: ME III, 368
Avots: ME III, 368
pļekata
pļekatas
pļe̦katas, leeres Geschwätz Druw., Lub., Grünw., Bauske: kas nu tādās pļe̦katās klausīsies! Drosth.
Avots: ME III, 368
Avots: ME III, 368
pļekatāt
šļekata
šļe̦kata,
1): pa dubļiem jājuot šļe̦katas (= šļakatas) le̦c acīs Grünh. viļņi pret akmeņiem šķīst šļe̦katās PV.
Avots: EH II, 645
1): pa dubļiem jājuot šļe̦katas (= šļakatas) le̦c acīs Grünh. viļņi pret akmeņiem šķīst šļe̦katās PV.
Avots: EH II, 645
šļekata
šļe̦kata,
1) Plur. šļe̦katas, der Speichel:
tu jau me̦luo, ka vai šlē̦katas le̦c (du lügst so eifrig, dass der Speichel aus dem Munde spritzt) Alksnis - Zundulis. sāka vīri lamāties un ķēzīties, ka šļe̦katas gāja vienam, uotram acīs JK.;
2) comm., ein Schwätzer
Alksnis - Zundulis. Vgl. šļakata.
Avots: ME IV, 70
1) Plur. šļe̦katas, der Speichel:
tu jau me̦luo, ka vai šlē̦katas le̦c (du lügst so eifrig, dass der Speichel aus dem Munde spritzt) Alksnis - Zundulis. sāka vīri lamāties un ķēzīties, ka šļe̦katas gāja vienam, uotram acīs JK.;
2) comm., ein Schwätzer
Alksnis - Zundulis. Vgl. šļakata.
Avots: ME IV, 70