ļepis
‡ I ļepis, ein unsauberer Mensch Bers., Golg., Sessw.; "nevīžīgs cilvē̦ks". Adl., Erlaa, KatrE.
Avots: EH I, 771
Avots: EH I, 771
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ļepis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļepis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
ļepis
pļepis
pļepis (f. -pe) Dond., Gr.-Essem, Lautb., Ekengraf, ein Plapperer, Plappertasche U.: tev jau ne˙kā nevar uzticēt: tu esi pļepis Dond. Vgl. plepis.
Avots: ME III, 369
Avots: ME III, 369
Šķirkļa skaidrojumā (4)
aplēpēt
aplēpêt [zu li. aplė˜pti] oder [um Wolmar] apļêpêt resp. [um Mitau] aplẽpêt, sich (mit Schnee, Schmutz) bedecken, kleben, an etw. zäh haften Spr.: bē̦rnam pa dubļiem bradājuot kājas aplēpējušas J. Kaln. [In Meiran: apļepis "schmutzig geworden" ] und in Doblen, Dondangen und Schwaneburg: apļepējis, dass.
Avots: ME I, 101
Avots: ME I, 101
apļept
‡ apļept, = apķept: kas tā par sievu, ka nevīžuo savu vīru apkuopt, - staigā ap˙ļepis Siuxt. kājas apļe̦pušas MSil.
Avots: EH I, 100
Avots: EH I, 100
ļepoties
‡ ļepuôtiês Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 199, sich wie ein ļepis ‡ II benehmen, sich verzärteln.
Avots: EH I, 771
Avots: EH I, 771