Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ļerkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļerkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
izļerkstēt
izļer̂kstêt 2 , ausplappern, ausplaudern: tiklīdz dabū kuo zināt, tūlīt izļerkst citiem Ahs. Refl. - tiês, izļer̂kš(ķ)êtiês Lis., P. S., izļe̦r̃gâtiês P. S., izļe̦r̃gâtiês P. S., sich ausschwatzen, ausplappern: nevar vien izļerkšēties MWM. VII, 808.
Avots: ME I, 767
Avots: ME I, 767
ļerkstēt
ļerkstēt
ļer̂kstêt [auch PS., Lis., ļe̦r̂kstêt Trik., Wolmarshof], ļerkšķêt, ļerkšêt [Dunika], -u, -ẽju C., intr., (knarren U.]; plärren, quietschen, schwatzen, ohne Grund bellen: cauras galošas riebīgi ļerkšķēja Līg, kuo tu te ļer̂kšķi 2 [Mitau] tik daudz? Gr.-Sessau, Kand. [ļer̂kstêt PS., ļe̦r̂kstêt 2 Ruj., plärren; unsinnig schwatzen.]
Avots: ME II, 538
Avots: ME II, 538
nopļerkstēt
nošļerkstēt
‡ nùošļer̂kstêt Saikava, (mit er̂ 2 ) Selg., Stenden, (mit er̃) Wandsen, ein Schallverbum: izdūru viņam cauri, ka nuošļerkstēja vien. nuošļer̂kstēja (= nuopļāpāja) visu dienu un ne˙kā nepadarīja Heidenfeld.
Avots: EH II, 97
Avots: EH II, 97
pļerkstēt
pļerkstêt Wid., pļer̃kstêt Ahs., pļer̂kšķêt 2 Selg., pļer̂kšêt C., pļērkstêt Bauske, -u, -ẽju, schwatzen, schreien, plärren, schmettern: kuo nu pļerkšķi, turi muti! R. Sk. II, 142. vista pļe̦rkst. taurenieki pūš taures, ka pļe̦rkst Ahs. pļē̦rkstuošās skaņas nepatīkami aizkāra ausis Zeltmatis. Vgl. plerkš(ķ)ēt.
Avots: ME III, 369, 370
Avots: ME III, 369, 370
šļerkstēt
šļerkstēt
šļerkstêt,
1) rasseln, klirren
Arrasch: nuo dzelzs pinekļu šļerkstēšanas Apsk. v. J. 1903, S. 513;
2) plappern
Arrasch, AP. (mit er̃), Sessw. (mit èr 2 ), Golg., Saikava (mit er̂); undeutlich sprechen Bauske, (mit er̂) Bers.; Unsinn reden Adsel, Bers.;
3) plätschern (vom Wasser)
Bauske.; šļurkstêt (cauruos, slapjuos zābakuos ejuot) Schibbenhof, (mit er̃) N. - Peb.; von andem Lauten: ar kāju piemīta varde šļer̂kst 2 Stenden.
Avots: ME IV, 70, 71
1) rasseln, klirren
Arrasch: nuo dzelzs pinekļu šļerkstēšanas Apsk. v. J. 1903, S. 513;
2) plappern
Arrasch, AP. (mit er̃), Sessw. (mit èr 2 ), Golg., Saikava (mit er̂); undeutlich sprechen Bauske, (mit er̂) Bers.; Unsinn reden Adsel, Bers.;
3) plätschern (vom Wasser)
Bauske.; šļurkstêt (cauruos, slapjuos zābakuos ejuot) Schibbenhof, (mit er̃) N. - Peb.; von andem Lauten: ar kāju piemīta varde šļer̂kst 2 Stenden.
Avots: ME IV, 70, 71
žļerkstēt
žļerkstêt, -u, -ẽju,
1) = žļarkstêt 1, šļerkstêt 3, žļekstêt, platschen, plätschern, klatschen (mit er̂ ) Trik., (mit er̂ 2 ) Frauenb, Schnehpeln: ūdens zābakuos žļe̦rkst N. - Peb., Stenden, Trik. iet, ka žļerkst vien Schnehpeln; šļe̦r̂kst 2, ja kas pusciets sašķīst Stenden;
2) = žļarkstêt 2, šļerkstêt, plappern, Unsinn schwatzen Bers. (mit er̂ ); undeutlich, mit zahnlosem Mund sprechen Nerft, (žļe̦r̃kstêt) Trik.;
3) grässlich, schauerlich schreien:
suņa kuosts zaķis nejauki žļe̦r̂kst 2 Stenden.
Avots: ME IV, 818
1) = žļarkstêt 1, šļerkstêt 3, žļekstêt, platschen, plätschern, klatschen (mit er̂ ) Trik., (mit er̂ 2 ) Frauenb, Schnehpeln: ūdens zābakuos žļe̦rkst N. - Peb., Stenden, Trik. iet, ka žļerkst vien Schnehpeln; šļe̦r̂kst 2, ja kas pusciets sašķīst Stenden;
2) = žļarkstêt 2, šļerkstêt, plappern, Unsinn schwatzen Bers. (mit er̂ ); undeutlich, mit zahnlosem Mund sprechen Nerft, (žļe̦r̃kstêt) Trik.;
3) grässlich, schauerlich schreien:
suņa kuosts zaķis nejauki žļe̦r̂kst 2 Stenden.
Avots: ME IV, 818