Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ļiku' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļiku' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
ļiku
ļiku
pļiku
pļiku, in der Verbindung mit pļe̦ku, Interjektion: pļiku pļe̦ku karašiņas BW. piel. 2 28827. Vgl. pliku.
Avots: ME III, 371
Avots: ME III, 371
šļiku
šļiku
šļiku, in der Verbind, šļiku šļaku, Interjektion: guovis slaucu šļiku šļaku BW, 10444, 1 var. pieniņš gāja šļiku šļaku 32581, 5. (maizīte) šļiku šļaku saņūcīta 25093.
Avots: ME IV, 71
Avots: ME IV, 71
Šķirkļa skaidrojumā (8)
ļaku
ļaku, Interj. in Verbindung mit ļiku zur Bezeichnung des Geriiusches, welches durch nasses Schuhwerk beim Gehen erzeugt wird: pa dienu ļiku ļaku Tr. III, 846.
Avots: ME II, 530
Avots: ME II, 530
ļekainītis
ļe̦kaînĩtis "?": ļiku ļe̦ku ļe̦kainīti! (gemeint ist damit der pũķis) LF. VI, 50. [ļe̦kainis, jem., der wegläuft oder heimlich weggeht Morizberg oder "wer schnell läuft" (z. B., so auch in Grünh., ein Hase).]
Avots: ME II, 534
Avots: ME II, 534
ļeku
ļe̦ku, in Verbindung mit ļiku, eine Interjektion: ļiku ļe̦ku ļe̦kainīti! nāc uz baltuo vilnainīti! LP. VI, 50. incītis uzkāpj pie luodziņa ļiku ļe̦ku I, 116. (piegāji ar visiem cimdiem kâ suns ar ausīm, ļiku ļe̦ku pie laulības! Janš. Dzimtene 2 I, 80.]
Avots: ME II, 535
Avots: ME II, 535
pļeku
pļe̦ku, in der Verbindung mit pļiku, Interjektion: pļiku, pļe̦ku karašiņas BW. piel. 2 28827.
Avots: ME III, 369
Avots: ME III, 369
saņūcīt
saņūcît,
1) "?": (maizīte) šļiku šļaku saņūcīta BW. 25093. Im Original (Tautas dziesmas, sal. Ve̦ntas krastuos, No 348) dafür sanūcīta;
2) (mit û) zerdrücken, zerquetschen
(Planhof), durchkneten (z. B. Brot, Teig, Quark, einen Menschen): lācis puisi krietni saņūcīja Fehsen, Walk, Schwanb., Bolwen, Tirsen, Roop, AP., Sessw., Mar.; drückend zerknülien (mit û) Wolmarshof, Jürg.;
3) zusammenstopfen: bē̦rns visu maizi saņûcījis mutē Mar.;
4) viel essen:
saņûcījis 2 (saēdies) maizi vien Wandsen. Refl. -tiês, zerknüllt werden: drēbes maisā saņûcījušās Jürg., N. - Peb.
Avots: ME III, 696
1) "?": (maizīte) šļiku šļaku saņūcīta BW. 25093. Im Original (Tautas dziesmas, sal. Ve̦ntas krastuos, No 348) dafür sanūcīta;
2) (mit û) zerdrücken, zerquetschen
(Planhof), durchkneten (z. B. Brot, Teig, Quark, einen Menschen): lācis puisi krietni saņūcīja Fehsen, Walk, Schwanb., Bolwen, Tirsen, Roop, AP., Sessw., Mar.; drückend zerknülien (mit û) Wolmarshof, Jürg.;
3) zusammenstopfen: bē̦rns visu maizi saņûcījis mutē Mar.;
4) viel essen:
saņûcījis 2 (saēdies) maizi vien Wandsen. Refl. -tiês, zerknüllt werden: drēbes maisā saņûcījušās Jürg., N. - Peb.
Avots: ME III, 696
šļaka
I šļaka,
1): šļiku šļakām iet PV. "(skr)iet pa dubļiem, ka dubļi šķīst un šļakst uz visām pusēm; slapjām kājām ejuot atstāt netīras pē̦das; beim Giessen nach allen Seiten spritzen (intr.)."
In der Bed. 2 nach Sehwers Unters. aus d. Schlack "nasser Schneefall, Schneeregen".
Avots: EH II, 643
1): šļiku šļakām iet PV. "(skr)iet pa dubļiem, ka dubļi šķīst un šļakst uz visām pusēm; slapjām kājām ejuot atstāt netīras pē̦das; beim Giessen nach allen Seiten spritzen (intr.)."
In der Bed. 2 nach Sehwers Unters. aus d. Schlack "nasser Schneefall, Schneeregen".
Avots: EH II, 643
šļaku
šļankstēt
šļan̂kstêt Bers., Kalz., Kl., Kreuzb., Lubn., Saikava, Sessw., Wolmarshof, šļañkstêt Drosth., Papendorf, Roop, Schujen, Stenden, šļañkšêt Dunika, -u, -ẽju, schallnachahmendes Verbum, bezeichnend den Schall, der beim Schütteln einer Flüssigkeit in einem Gefäss entsteht Fest., Jürg., Smilten; klatschen: mucā šļankst alus Jürg., Kl., Fest., Meselau. brandvīna pudele šļankst kabatā Fest. ūdens pudelē šļankš Dunika. lūpas šļankst ļiku, ļe̦ku Pas. V, 475. putra šļan̂kst vē̦de̦rā Bers., Nötk. Vgl. slankšêt.
Avots: ME IV, 64
Avots: ME IV, 64