ļirgāt
ļir̂gât 2 [Selg., Nigr.], -ãju, ļirguôt, laut lachen, grinsen: dē̦ls ļirgā pie zemes liekdamies: "sich abhaltend lachen" Ahs. Refl. -tiês, (intensiv) lachen. grinsen A. v. J. 1892, 1, 202.
Avots: ME II, 541
Avots: ME II, 541
'ļirgāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: