Paplašinātā meklēšana

ļuôga, comm. auch ļuogums, ein Mensch, der nicht fest auf den Beinen stehen kann Lös. n. Etn. IV, 130, Lub.

Avots: ME II, 546

ļuogaînis, der Zweizahn (bidens) Ar., Konv. ² 2320.

Avots: ME II, 546

ļuôgans: ļ. kuoks Warkl., ļuôgana zeme ebenda.

Avots: EH I, 775

ļuôgans [auch Drosth., Trik., Lis.], wackelig, schwankend, watschelnd, schlaff, lose, lax: ļuogans cilvē̦ks A. XXI, 618; ļuogana gaita Stari II, 323; ļuogani suoļi Druva I, 206, gājiens tik ļuogans kâ pussprāgušam suņam Liev. ruokas ļuogani karājas Sudr. E., Etn. IV, 130. [sēdi ratuos ļuogani! tad kratīšanu viegli panest Fest.]

Avots: ME II, 546

pļoga, eine Pflanzenschicht auf dem Wasser: mūsu dīķī virsū saradusies bieza pļoga Dond. Vgl. ploga.

Avots: ME III, 371

šļoga Wid., Dond., Stenden, Wandsen, weicher Schnee, Schnee mit Regen: šuorīt nuokrita šļoga Dond. tas nav sniegs, bet tik šļoga ebenda. Vgl. etwa žļuga.

Avots: ME IV, 73

stakaļuogas N.- Schwanb., Stachelbeeren.

Avots: ME III, 1040

žļoga,

1) šļoga Stenden, Wandsen;

2) "gemischte, schlechte Speise"
Wandsen.

Avots: ME IV, 818

žļuogans,

1): dažs Jāņa bē̦rns gluzi ž. Austriņš Raksti V, 241.

Avots: EH II, 820

žļuogans,

1) haltlos, unstabil, schlotterig
Grawendahl (hier von Menschen gesagt), Ramdam, (mit uô ) AP., Sessw., (mit uô ² ) Salis, Schibbenhof; schwach, kraftlos (mit uô ) Prl., (mit uô ² ) Bauske: kaudzes miets ir žļuogans, ja tas līguojas Ramdam. ve̦cs krē̦sls ir žļuogans Salis. žļuogans zuobs, ein wakkelnder Zahn AP. žļuogana sē̦ta Schibbenhof. žļuogani piesiets zirgs ebenda. žļuogana kāja Bauske. nuo slimības gultas cēlies cilvē̦ks ir žļuogans Prl. paģirās cilvē̦ks ir žļuogans ebenda;

2) "?": žļuoganie ple̦ci Stari II, 355;

3) einschiessend:
žļuogana vieta purvā, kur kādreiz bijis e̦ze̦rs Ramdam.

Avots: ME IV, 820

žļuõgas Bauske, (mit ùo ² ) Vīt., (mit uô ² ) Frauenb., das Rekeln, Sichdehnen, Sichstrecken; die Faulheit: viņam uznākušas žļuogas Bauske.

Avots: ME IV, 820