ļuļināt[ļuļinât, murmeln, brummen Wid.] Refl. -tiês, [sich abgeben mit?]: es ļuļināšuos ap tavu madāmu Saul. III, 113; ["spielen, tändeln": ļ. ar bē̦rnu Warkl.].Avots: ME II, 542
ļuļināt‡ II ļuļinât PV. "kuļināt: maigi - kâ auklējuot - ruokā turēt; kuļinuot maidzīt".Avots: EH I, 774