Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļupt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļupt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

appļupt

‡ appļupt,

1) bespritzen, nassmachen
U. (unter pļupt);

2) anschwärzen, belügen
St.

Avots: EH I, 106

atļupt

atļupt (unter atļubt), ‡

2) = atlupt N.-Peb.: priedei ve̦cā miza atļūp.

Avots: EH I, 155

izpļupt

‡ izpļupt "?": vārdus i. Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "schwatzen").

Avots: EH I, 474

ļupt

[*ļupt, zu erschliessen aus atļupt N.-Peb.]

Avots: ME II, 543

pašļupt

‡ pašļupt "undcutlich aussprechen" Aahof: viņš pašļupa dažus vārdus.

Avots: EH XIII, 179

pļupt

pļupt, -pstu od. -pju od. (in Nigr.) pļùpu, sprudeln wie kochende Grütze U., spritzen L. Zu li. pliaũpti "plätschern; schwatzen", pliupas "pliopa", pļùpu, vgl. Persson Beitr. 8021 und Būga LM. IV, 440.

Kļūdu labojums:
pļùpu, sprudeln = pļùpu, prt. pļupu, sprudeln
"pliopa", pļùpu, = "pliopa",

Avots: ME III, 373

saļupt

saļupt,

1) weich geworden sich krümmen:
nuopuogāja uz kre̦kla saļupušuo apkaklīti Duomas I, 456. ce̦pure saļupusi (prs. -ļupst) Lis.;

2) "kraftlos in sich zusammenfallen (von Personen)"
Vank., Nötk.

Avots: ME II, 679

sašļupt

‡ sašļupt Saikava, sich senken, niedriger werden: miežu ķirpa sašļupusi.

Avots: EH XVI, 454

šļupt

šļupt, šļùpu, šļupu, ausgleiten Bers., Peb., Saikava: uz gluda le̦dus kāja viegli šļūp. Wohl zu einer Wurzelform sleup- (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 711).

Avots: ME IV, 75

Šķirkļa skaidrojumā (6)

izļukt

‡ izļukt,

1) = izļuodzîtiês 1: izļucis cirvja kāts Jürg. izļucis žuogs Sessw.;

2) = saļupt 1, saļukt: izļukusi be̦ka Adsel, AP., Bürtn.; Ermes; Kalz., Lemb., Lems.

Avots: EH I, 464

pļupata

pļupata, comm., ein Schwätzer, eine Plaudertasche U. Zu pļupt.

Avots: ME III, 373

pļupināt

pļupinât "etwas Flüssiges so lange kochen, bis es dick wird" Druw. Zu pļupt.

Avots: ME III, 373

pļupīt

pļupît (?), -u, -ĩju, intr., hörbar kochen (von einer dickflüssigen Masse): biezputra pļup katliņā Druw. (pļup kann nur zu pļupt oder pļupêt gehören).

Avots: ME III, 373

salupt

salupt,

1) = saļupt, sich nach unten beugen (perf.): ce̦purei nuo lietus malas salupušas uz leju N. -Peb.;

2) zusammenstehlen, -rauben:
čigāns salupis daudz mantu Dunika.

Avots: ME II, 677