Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļurgt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļurgt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

izļurgt

izļurgt (unter izļur̂kt ),

1): izļurdzis ceļš, tīrums Adsel, Mesoten, Lubn. izļurgusi pļava C.;

2) = izļuodzîtiês 1: miets izļurdzis Wandsen, Warkl.

Avots: EH I, 464


izšļurgt

izšļur̃gt Nötk., durchnasst, vor Nässe weich werden: lietū pa˙visam izšļurdzis.

Avots: EH I, 486


ļurgt

ļurgt,

[1) weichen
Warkl.: kuoki sāk ūdenī ļùrgt Jürg.;]

2) = pūt: ve̦cas sēnes sāk ļurgt, ļurdzin Los. n. Etn. IV, 131; vgl. auch ļurdzêt.

Avots: ME II, 544


nošļurgt

nùošļur̂gt, vor Ärger niedergeschlagen sein Tirs. n. RKr. XVII, 70.

Avots: ME II, 869


sašļurgt

sašļurgt, mit Geräusch hineinströmen: ūdens sašļurdze zemē Warkl.

Avots: ME III, 758



šļurgt

I šļurgt, schlaff, flau werden: man dūša sāka šļurgt Fest.

Avots: ME IV, 76


šļurgt

II šļurgt,

1) "(eine Flüssigkeit) in feinen Strahlen ausstürzen
(šļākt)"; kuo tu šļùrdz 2 man ūdeni virsū? Kalz., Kokn.;

2) gierig und hörbar saufen
Smilten.

Avots: ME IV, 76


šļurgt

III šļur̂gt 2 Gr. - Roop, (mit ùr 2 ) Lös., Schwanb., Sessw., prs. -dzu, = šļakstêt: zābaki, piesūkušies ūdens, ejuot šļurdz Gr. - Roop; šļur̃gt "weich und nass werden" Nötk. Vgl. ļurgt.

Avots: ME IV, 76


žļurgt

žļur̂gt, zu erschliessen auspìežļur̂gt und sažļurgt.

Avots: EH II, 820

Šķirkļa skaidrojumā (3)

izļurkt

izļur̂kt Kokn., Sessw., Ruj., izļurgt (bes. das Part. prt. izļudzis Golg., Smilt.), intr., ausweichen Etn. I, 137: izļurkušas pastalas C., Sessw.

Avots: ME I, 767


ļurdzēt

ļur̂dzêt 2 [Līn.], auch [ļur̂dzît 2 (?) Gudenieki], ļurgt, brodeln: putra vārās, ka ļurdz vien Gold. [ļur̂dzêt Mar., Trik., Bauske, ļur̃dzêt Schrunden, -dzu, -dzẽjüčaluot": strautiņš, pļāpa ļurdz. In Mar. u. a. wird mit ļ. auch das Geräusch bezeichnet, das beim Gehen mit durchnässten Pasteln zu horen ist: sabridis kājās; tik ļurdz vien!

Avots: ME II, 544


šurkt

II šurkt, = šļurgt II 1: elipanti sūkuši ūdeni ... un šurkuši (für *sļurkuši?) ārā Pas. VII, 349.

Avots: EH II, 658